Konspiratīvo teoriju autori lielākoties darbojas kā izmeklētāji, kuri, operējot ar it kā ikvienam mediju telpā brīvi pieejamiem faktiem, piedāvā pavisam jaunu to interpretāciju. Vai krāna ūdenim gadījumā netiek pievienotas dažādas cilvēka apziņu ietekmējošas vielas? Vai amerikāņi patiešām bija uz Mēness vai tomēr vienkārši lēkāja pa Nevadas tuksnesi? Vai visu pasauli kontrolē ilumināti, brīvmūrnieki, Rokefeleru dinastija vai tomēr reptiļveidīgi citplanētieši, kuri okupējuši Lielbritānijas karaļnamu? Vai nošautais reperis Tupaks ir dzīvs un vesels?
Skatoties kādu konkrētā žanra raidījumu televīzijā, var pārņemt līdzīgas baiļu trīsas, kā bērnībā pustumsā stāstot spoku stāstus vai pusaudžu vecumā bariņā pārrunājot pseidodokumentālās filmas Blēras ragana vai seriāla X-faili šausminošos notikumus. Molderam ir taisnība, eksistē pasaule ārpus mums zināmās, kāds varenāks spēks, kuram ir daudz lielākas kontroles iespējas pār mūsu dzīvi nekā mums pašiem.
Bez šīs cilvēcīgās zinātkāres un vēlmes iegūt kādu adrenalīna devu, lieki netērējot naudu Aerodiumā vai Siguldas gaisa tramvajiņā, konspirācijas teoriju pamatā ir arī indivīdu vēlme atšķirties no pelēkās masas. Pirmkārt, izteikt alternatīvu viedokli vispārpieņemtajam ir saistoši vienkārši tāpat. Otrkārt, tā kā šodien Rietumu pasaulē relatīvi ir atļauts gandrīz viss, trūkst iemesla paust savu ideoloģisko dumpīgumu. Jāsāk domāt, vai tikai šī brīvības apziņa nav fiktīva un ka patiesībā ar mūsu apziņu tiek manipulēts tik smalki un iespaidīgi kā vēl nekad agrāk. Taču pastāv arī cilvēki ar pilnīgi pretēju viedokli, viņi konspiratīvo teoriju piekritējus uzskata par trakajiem, kuri droši vien vakaros izsauc garus un nodarbojas ar citām tamlīdzīgām muļķībām. Taisnība, kā jau parasti, ir ja ne metāla zārkā, tad kaut kur pa vidu.
Ir grūti definēt atšķirību starp vārdu savienojumu "konspiratīvā teorija", kas sabiedrībā tomēr vairāk tiek lietots ar negatīvu pieskaņu, un vienkārši alternatīvu viedokli par kādu globāli svarīgu tēmu. Lai izvērtētu – ticēt vai ne –, ir svarīgi pievērst uzmanību viedokļa avotiem. Dažkārt palīdz arī jautājuma uzdošana: "Vai mērķis attaisno līdzekļus?", jo valdības vai kādu vēl augstāk stāvošu pasaules valdnieku nodoms var tikt īstenots ar daudz vienkāršākiem līdzekļiem, nekā to paredz sarežģītā shēma, kuru it kā atkoduši vērīgie teorijas autori. Tāpat, lai noformulētu savu viedokli, der arī izvērtēt mehānismus, uz kuriem tiek balstīta teorija, piemēram, vai numeroloģijas cienīgi argumenti, sasaistot dažādus datumus un gadskaitļus, vai arī gredzens iluminātu slepenās brālības simbola formā (starp citu, šis simbols attēlots uz ASV dolāru banknotēm) ir tikpat pārliecinoši kā zinātniski pierādīti fakti. Taču galvenais ir atcerēties mūžseno veiksmes formulu "domāt ar savu galvu!", jo daudzi dzīves piespēlētie meli var būt krietni rafinētāki nekā šīs vasaras lietuviešu un latviešu intrigu caurstrāvotajā seriālā Viņas melo labāk.