Dziesmu svētku paēnā ir noticis vēl šis tas sensacionāls. Naktī no sestdienas uz svētdienu, kad vieni savos televizoru ekrānos skatījās Deju svētku lieluzvedumu Daugavas stadionā, savukārt Vecrīgā pie katras otrās kafejnīcas skandēja: "Rosija, Rosija!", pēc divu gadu klusēšanas jaunu albumu klajā laida Johnyboy. Ja kāds vēl nezina, ar šo skatuves vārdu uzstājas Deniss Vasiļenko, reperis, kuru varam uzskatīt par vienu no pasaulē populārākajiem Latvijas mūzikas izpildītājiem, ja ne pašu populārāko. Protams, pasaules daļa, kurā viņš ir populārs, ir tā, ko mēdz dēvēt par krievvalodīgo, kaut gan reps, kā zināms, pieder pie amerikāņu masu kultūras un to katrā zemē vienkārši pielāgo, kā nu māk… Lai gan, ņemot vērā bagātīgo necenzētas leksikas slāni, ko izmanto reperi, to nez vai pat gribētos saukt par kultūru latviešu izpratnē. Vārdu sakot, sarežģīti.
No vienas puses, ja Latvija gribētu lepoties ar izklaides industrijas eksportu, Džonibojs būtu ejošākā prece: viņa popularitāte tālu pārsniedz jebkuras angliski dziedošas grupas panākumus. No otras puses, Latvijas izklaides industrijai šajā gadījumā nav nekādu nopelnu. Puisis no Salaspils visu ir sasniedzis saviem spēkiem, ar talantu un zvērīgu apņēmību vien un par to nemitējas atgādināt savās vārsmās. Lai vai kā, videoklipi, kas kanālā YouTube bija ievietoti pirms jaunā albuma izdošanas, tā iznākšanas brīdī jau bija skatīti pusotra un gandrīz divus miljonus reižu, un skaitļi turpina augt.
Tiesa, tie vēl nav Džonija personiskie rekordi, tāpēc mazliet jāatgādina dramatiskais fons: reperis slavas virsotnes izbaudīja apmēram pirms pieciem gadiem, vēl nebūdams divdesmit gadu vecs. Viņš ar joni ielauzās krievu repa elitē un populārāko video skatījumi sasniedza sešus miljonus. Džonibojs skandēja sirdi plosošus tekstus par savu mazo brālīti, kuru kopā ar mammu audzina bez tēva, nikni vērsās pret abortiem un narkotiku postu, un pielūdzējas sajūsmā nepārtraukti spiedza. Tomēr puisis, kurš piemīlīgā izskata dēļ vairāk iederētos popmūzikā, nevis skarbās maskulinitātes kulta pārņemtajā repa pasaulē, piedzīvoja arī tās ārkārtējo brutalitāti: zaudējis cīņā (batlā) citai autoritātei, viņš kļuva par līdzjutēju izsmiekla upuri. Kādreizējie fani pārvērtās heiteros, un Džoniboja karjera strauji gāja lejup, līdz viņš apklusa pavisam. Tomēr, kā tagad izrādās, sapnis par atgriešanos bijis dzīvs un ticis arī rūpīgi gatavots: piecpadsmit jaunu dziesmu (treku), kvalitatīvs videoklips, kurā Džonibojs draiski vizinās ar trīsriteni uz nu jau likvidējamās ABLV Bank fona, plaša kampaņa sociālajos tīklos...
Vai senās fanes atgriezīsies pie Džoniboja, un vai pievienosies jaunas? Viņš liek visu uz savas stiprākās – mīlestības lirikas – kārts un vairs neizskatās pēc mazliet smieklīga, tēlotā niknumā brēcoša tīņa. Tāpēc vēlam Džonibojam, "krievu rīdziniekam", kā viņš pats sevi nodēvējis kādā no dziesmu nosaukumiem, veiksmīgu atgriešanos!
trusis nejaukais