Sarunas sarkanā istabā

Spriņģes saruna ar Circeni bija totāla izgāšanās - abas runāja viena otrai garām, katra savā valodā. varēja redzēt, ka žurnāliste ļoti gatavojusies, bet nesaprot ceselības aprūpes lietas pēc būtības un ļāva ministrei atrunāties. Labs bija vienīgi uzbrauciens par 2 kompjūtertomogrāfiem Liepājā, kur skaidri bija redzams, ka ministrija patiesībā par maz ko atbild un neko daudz ietekmēt nevar. Par nodokli un veselības aprūpi - ministre runāja vēlamības kategorijās, apgalvoja, ka tagad darba devēji klausīs darba ņēmējiem, kuri pieprasīs oficiālu algu, bet žurnāliste tā arī nepajautāja, kas liek domāt, ka oficiālas algas pieprasītājus neatlaidīs, lai paņemtu citus, bezdarbs taču liels! Saruna izvērsās gandrīz kā ministres reklāmas intervija, Spriņģe tā īsti neko pretī nespēja likt.

Manuprāt, Rungainim varēja pavaicāt daudz ko interesantāku, nevis nemitīgi atkārtot "bet cik jūs nopelnāt, nē, bet cik tad jūs nopelnāt, nu bet cik tad jūs īsti nopelnāt". Viņam ir diezgan lecīgs viedoklis daudzās jomās, un, pareizi vadot diskusiju, tas viss varēja izvērsties ļoti aizraujoši, un arī citiem žurnālistiem pēc tam būtu bijis ko sašutumā izrakstīties. Sarkanais studijas noformējums bija traucējošs, uzkrītošs un pilnīgi nevajadzīgs. Nekā personīga pēdējā laikā uzkrītoši stūrē tikai vienā virzienā, gluži tāpat kā Krustpunkts, līdz ar to ne skatīties, ne klausīties objektīvas info iegūšanai vairs nav jēgas. To pašu varētu teikt arī par daudziem preses izdevumiem un portāliem, kuros pēdējā laikā intervētajiem kultūras ļaudīm visiem kā vienam uzdod jautājumu par Grendi, lai ļautu viņiem no sirds izliet žulti. Pretējo viedokli pārstāvošie intervēti netiek. Īsāk sakot - plašsaziņas līdzekļi pēdējā laikā ir piemirsuši, ka tiem ir ne vien kādam izdevīgu un vajadzīgu sabiedrības uzskatu veidojoša, bet arī objektīvas un bezkaislīgas informēšanas funkcija.

Vienīgais, kas prata virzīt raidījumu sev iecerētajā virzienā, manuprāt, bija J,Domburs. Viņš mērķtiecīgi zināja, ko vēlas pateikt, un uz to gāja. Saruna ar A.Šķeli kā etalons. Par I.Sprinģi - vai tad drumslu efekts nebija jau novērojams pašvaldību pirmsvēlēšanu diskusijās - ...cilvēki iemet mutē pa ikru maizītei vai vīnogai un klejo ap galdu, runādamies ar visiem un īsti ne ar vienu. Skaidra fokusa trūkums – šī raidījuma lielākā problēma... - tieši ar to pašu varētu raksturot pirmsvēlēšanu diskusijas - precīzi Būtu labi, ja mediju eksperte atklātu to lielo sasniegumu sarunai ar Ģ.Rungaini, kā sacīt, atklāsmi, ko AR guva no raidījuma. Raita saruna, varbūt. Bet atklājumu nu gan, manuprāt, nebija.

Vērojot sejas, ienāk prātā - Kamēr nav izgudrots patiesības eliksīrs, ko kaut kādā nemanāmā veidā "iedabūtu" prātiņos, raidījumu daudz interesantāku padarītu poligrāfs. Vēl interesantāk, ja pie tā pieslēgtu abus pļāpātājus:)) P.S. "Pēdējais piliens"sanāca vakardien redzētā un dzirdētā Circenes kundze, kurai pēc vārda ķešā nebija jāgramstās(varbūt tāpēc, ka ķešas nemaz nebija?)

Navajag tērēt naudu dizainiem sarkaniem. BBC smagā saruna ir plikā telpā uz diviem krēsliem, Viss. Visu nosaka personības.

Jā, tā sarkanā krāsa nav diez kas. 1:1 un uzraksts "Viens pret viens".... Nu kaut kas provinciāls tajā noformējumā ir Man dažreiz uzvedī tāda guberņas TV smaka, skatoties LTV1 - nav jau brīnums, ja jaunais vadītājs no PBK. :) Rungainis kā tāds - ne sevišķi interesants. Par Spriņģi viss skaidrs - vai taisa izmeklēšanu par Rungaini, karstajiem rēķiniem vai Maximas pārdevēju grūto dzīvi - pasprēgās, acis pabolīs un tālāk - čušs! Par Sastrēgumstundu - nu ko tie mēmie statisti tur cilā tās sarkanās un zaļās lapiņas rokā - smieklīgi?! :)

Tieši Sastrēgumstunda, kuras centrā bija Opers skandāls, man likās I.Naglei izdevies raidījums. Iepazīstinot ar katru viesi, raidījuma vadītāja diezgan precīzi raksturoja katra dalībnieka līdz šim medijos pausto. Man veiksme šķita R.Zīles piedalīšanās diskusijā. Tieši R.Zīle labi raksturoja situāciju un deva savu skaidrojumu, tas bija ļoti vēlami jo, kad Krustpunktā (radio) uzaicinātie žurnālisti pa divi lāgi pauda ļoti, ļoti vienpusēju viedokli, un K.Streips savā atjaunotajā raidījumā tieši tāpat visu virzīja vienos vārtos, piedevām Nekā personīga arī savu artavu tajā pašā... tas jau nu nepavisam vairs nebija objektīvs notikuma atspoguļojums. Tā bija sabiedrības kacināšana, no analītiskās žurnālistikas tur nebija ne vēsts. Nepieminēt Kultūras aliances un visas kultūras nozares atklāto vēstuli, it kā tādas nebūtu bijis, vai tad tik tālu mūsu elitārie augstākie slāņi sevi sajutuši, ka neredz, kas notiek apkārt? Ka vienkārši sajūt sevi tik varenus. Vismaz Kultūras diskusiju raidījumā (K.Želve, D.Petrenko) bija pausti dažādi viedokļi, un paldies par to. Atvainojiet, bet portālu komentāros bija ļoti precīzi fakti, protams bija jau arī visādi, bet cilvēki piedalījās diskusijās. Tas bija sasāpējis jautājums, ko bija jāatzīst daudziem bijušajiem Kultūras ministriem. Ministres demisijas pieprasījums bija nelāgs precedents, ļoti neraksturīgs premjeram, kuru patiešām cienu. Kā R.Zīle sacīja brutāls. Kāpēc daudziem gudriem žurnālistiem neradās jautājumi par viena advokāta lomu tajā visā neglītumā? Kas lika pievērt acis? Vai tad demisijas pieprasījums atrisināja kaut ko? Šodienas ziņas par Krievu teātra atrašanos kraujas malā. Gāzes balvas pasniegšana kaut ko atrisināja? Un, kā tas viss rakstās kopā ar nabadzības mazināšanas prioritāti? Latvija galējību zemīte.