Kas ir film noir? Tas ir fascinējošs posms amerikāņu kinovēsturē – simtiem filmu, kas tapušas XX gadsimta 40.–50. gados, taču ir cieši saistītas ar Eiropas kino pirmsākumiem. Tas ir arī iedvesmas un radošo izaicinājumu piepildīts laiks, kas pēcāk ietekmējis savdabīgākos kino eksperimentus Eiropā un turpina ietekmēt radikālākos amerikāņu kino autorus mūsdienās. Film noir raksturīgos vizuālos kodus – kontrastaino apgaismojumu, griezīgās ēnas, ekspresīvās, nervozās kadra kompozīcijas –, film noir tipiskos varoņus – liktenīgās sievietes, privātdetektīvus u.c. – turpina izmantot populārā masu kultūra – reklāma, modes fotogrāfija un, protams, Holivudas kinoindustrija. Šīs grāmatas mērķis ir izsekot film noir fenomena attīstībai un tā transformācijai, akcentējot mazzināmu faktu – film noir pirmsākumi Amerikā pamatoti tiek saistīti ar Rīgā dzimušā režisora Borisa Ingstera vārdu –, kā arī uzsvērt film noir kā globāla fenomena būtību, meklējot tā atskaņas arī Latvijas kultūrmantojumā un mūsdienu kultūras procesā.
"Film noir var kļūt bīstams kā apmātība. Kā Vāgnera mūzika, piemēram, no kuras var palikt atkarīgs. Kad es tiku inficēts ar šo žanru, man vajadzēja vēl un vēl, līdz noskatījos kādas 100 filmas. Pēc tam ir sajūta, ka jebkuru stāstu uz pasaules var izstāstīt šais kanonos. Jo film noir ir ne vien vizuāli fascinējošs, bet arī eksistenciāli dziļš līdz bezdibens mellumam," saka režisors Alvis Hermanis.
"Liktenis, bailes, nodevība, seksualitāte, skaistums, attiecības uz dzīvību un nāvi, cigarešu dūmi... un izsmalcināts melnbaltais kadrs. Tas viss ir film noir. Ditas Rietumas grāmata ir pētījums par šo, manuprāt, estētiski skaistāko periodu kinovēsturē. Tieši šīs filmas un šis darbs arī kalpoja par iedvesmas avotu manai izrādei Zudušo laiku citējot," atklāj režisore un aktrise Ināra Slucka.
"Beidzot ir iznācis apjomīgs pētījums latviešu valodā, kas rada priekšstatu par film noir būtību. Ditas Rietumas grāmata, iespējams, ietekmēs mūsu kino uztveri, jo tā ļaus skatīties arī pēdējos gados tapušās filmas caur pagātnes prizmu," uzskata kinozinātnieks Viktors Freibergs.
Dita Rietuma ir kinozinātniece, lektore, žurnāliste, redaktore. Absolvējusi Maskavas Kinematogrāfijas institūtu, stažējusies Ņujorkas Universitātē, ieguvusi doktora grādu Latvijas Universitātē. Publicējas Latvijas presē kopš 1987. gada, kopš 90. gadu sākuma – laikrakstā Diena. Grāmatu Planēta Neholivuda (2002), 365 Dienas filmas (sadarbībā ar N. Naumani, 2005), Personības. Parādības. Personīgi (sadarbībā ar N. Naumani, 2009) autore. Bijusi vairāku Rīgas Kino muzeja izstāžu līdzautore, veidojusi kinoizglītības projektu Kinoskola, kā arī dažādus raidījumus LTV. Lasa lekcijas RSU. Eiropas Kinoakadēmijas biedre.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.