Monogrāfija Levons Agadžanjans balstīta uz mākslas vēsturnieces Dzintras Spradzenko veiktā pētījuma, kas tapis, īstenojot LR Kultūras ministrijas finansēto projektu CARD (Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai). Pētījums piedāvā plašu ieskatu mākslinieka dzīvē un radošajā darbībā, pirmo reizi detalizēti analizējot gan rūpnieciskā dizaina darbus, gan arī viņa jaunrades un eksperimentus lietišķās mākslas jomā, tos izvērtējot plašākā kultūrvēsturiskā kontekstā. Darbā izmantota informācija no Rīgas Porcelāna muzeja, kā arī citiem Latvijas un starptautiskiem arhīviem, piemēram, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzeja un citiem. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar muzeju krājuma un privātkolekcionāru priekšmetu attēliem, kā arī mākslinieka ģimenes arhīva materiāliem.
Papildus mākslinieka dzīves un darba gaitu pētījumam, monogrāfija pilda arī otru funkciju. Pateicoties Rīgas Porcelāna muzeja kolektīvam, monogrāfija ir arī pirmais pietuvinājums svarīgajai, bet maz pētītajai dekoru tēmai. RPR štatā bija mākslinieces, kuru darba pienākumos ietilpa dekoru dizaina izstrāde rūpnīcas tiražētajai produkcijai. Arī Levons Agadžanjans ir radījis dažus dekora piedāvājumus – lielākoties pats savām rūpnieciskajām formām. Taču daudzveidīgu un atšķirīgu izskatu Agadžanjana dizainētajām formām piešķīra vairāki desmiti mākslinieču, ieguldot tajā savas prasmes, zināšanas un radošo izdomu; 22 no viņām ir minētas un tuvāk apskatītas šajā izdevumā.
Levonam Agadžanjanam (1940–1999) bija liela nozīme Rīgas Porcelāna rūpnīcas attīstībā, viņš bija viens no vadošajiem un ražīgākajiem Rīgas Porcelāna rūpnīcas (RPR) māksliniekiem – formu autoriem, kas gandrīz četrdesmit gadu laikā radīja desmitiem ikonisku formu, kas raksturoja rūpnīcas stilu un bija plaši izplatītas gan privātajā, gan sabiedriskajā vidē. 60. gadu kafijas servīze “Terēze” vai trauku komplekts Moka. 70. gadu kafijas servīze Rīga, Nelda, pusdienu servīze Oktobris, Vilnis. 80. gadu Rīgas versijas un populārākie tējas, kafiju un pusdienu servīžu ansambļi Ārija, Viktorija, kuru elementi lietošanā ir ne vienā vien mājsaimniecībā vēl joprojām. Māsas vārdā nosauktā vāze Laura, sievas vārdā nosauktā servīze Viola un dekoratīvā vāze Gajane, kas nes meitas vārdu. Individuāli trauki un to komplekti, sīkplastika, kā arī reprezentācijas porcelāns, kas tika veidots gan fajansā, gan porcelānā, kā arī plānsienu porcelānā, ietver gan tiražētas produkcijas izstrādājumus, gan mākslinieciski augstvērtīgus luksusa klases produktus, kā arī ražošanai neapstiprinātus paraugus un radošus eksperimentus, kas pakāpeniski pārauga autordarbos, ar kuriem mākslinieks iekļāvās profesionālās lietišķās mākslas vidē.
Dizainers, dzimis Armēnijā, spēja pārvarēt nacionālās robežas un veiksmīgi iekļauties Latvijas keramiķu kopienā, izmantojot dažādus materiālus, piemēram, mālu, šamotu un akmens masu. 70. gados Levons Agadžanjans iestājās Latvijas Mākslinieku savienībā un kļuva par Mākslas fonda keramikas studijas Logs biedru. Līdzīgi kā citi profesionāli mākslinieki šajā periodā, viņš piedalījās dekoratīvo risinājumu izstrādē sabiedrisko ēku interjeros, kā arī veidoja mazākas formas izstrādājumus, kas tika piedāvāti tirdzniecībā Mākslas fonda salonveikalos. Turklāt Agadžanjans regulāri piedalījās izstādēs, kas atšķīrās gan pēc mēroga, gan tematiskā satura. Īpaši jāizceļ viņa dalība dārza keramikas skatēs, kurās mākslinieks varēja izpausties lielizmēra formātā.
RPR mākslinieciskā štata radītais darbu korpuss ir būtiska Latvijas rūpnieciskās kultūras mantojuma sastāvdaļa. Šis izdevums piedāvā iespēju padziļināti izzināt tā daudzdimensionālo dabu, savstarpējās saiknes un tapšanā iesaistītās personas, īpaši izceļot Levonu Agadžanjanu.
Izdevuma sagatavošana un iznākšana ir bijusi iespējama ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu.
Par grāmatas pieejamību aicinām sekot līdzi informācijai Rīgas Porcelāna muzeja mājaslapā un sociālajos tīklos.