Izdevuma dizainu un maketu veidojis viens no visvairāk apbalvotajiem Latvijas grāmatu dizaineriem Aleksejs Muraško, izdevuma zinātniskie recenzenti ir Mg. art. Dainis Bruģis un Dr. art. Alante Valtaite-Gagača.
Autore izdevuma pirmajā daļā ir aprakstījusi stikla lustru vēsturi Eiropā, izsekojot lustru attīstībai un raksturojot gan lustru veidus, gan konstruktīvos un dekoratīvos elementus, gan to izgatavošanā izmantoto stiklu, tā sastāvu un īpašības. Grāmatā pievērsta uzmanība stikla ražošanas vēsturei un stikla lustru izplatībai tagadējā Latvijas teritorijā, raksturotas stikla lustras Rundāles pilī, to izcelsme un restaurācija. Grāmatas otrā daļa ir Rundāles pils muzeja vēsturisko stikla lustru kolekcijas katalogs, kurā apkopota informācija par 12 lustrām no deviņām Latvijas baznīcām (Asares luterāņu, Feimaņu katoļu, Gaiķu luterāņu, Klosteres luterāņu, Lielsalacas luterāņu, Liepupes luterāņu, Līvbērzes katoļu, Lutriņu luterāņu un Spāres luterāņu). Visas 12 lustras tagad ir Rundāles pils muzeja krājumā. Tās ir vienīgās 18. gadsimtā izgatavotās stikla zaru lustras, kas Latvijā ir saglabājušās. Katalogā atrodams detalizēts lustru apraksts, ziņas par iespējamo izcelsmi un veikto restaurāciju, kā arī grāmatas dizainera Alekseja Muraško uzņemti lustru kopskati un atsevišķi izcelti to fragmenti.
Rundāles pils muzeja direktore Dr. art. Laura Lūse uzsver: "Mūsdienās Rundāles pils interjers nav iedomājams bez lustrām. To izsmalcinātais siluets un niansētā daudzveidība piešķir ik telpai atšķirīgu noskaņu un pabeigtības sajūtu. Jau Rundāles pils muzeja pirmsākumos bija izvirzīts uzdevums atjaunot pils interjerus ar autentiskiem 18. gadsimta iekārtas priekšmetiem un Kurzemes hercogu gaumei atbilstošiem mākslas darbiem, gan izceļot Eiropas dekoratīvās mākslas vēstures spilgtākās nianses, gan integrējot lokālā kultūras mantojuma liecības. Arī izvēloties pils apgaismes ķermeņus, netika pieļauti kompromisi – lustrām, kur tās bija iespējams izvietot, bija jākalpo par sava laika stila nesējām.”
Muzeja stikla zaru lustru kolekcija veidojās no pētniecisko ekspedīciju laikā Latvijas baznīcās uzietiem lustru fragmentiem. Visbiežāk muzeja darbiniekiem izdevās atrast zaru vai piekaru fragmentus, atsevišķas balsta un zaru pamatņu detaļas. Pateicoties restauratores vecmeistares Maijas Banķieres un citu muzeja kolēģu – restauratoru, krājuma speciālistu un pētnieku – gadu desmitu ilgajam un neatlaidīgajam darbam, lustru fragmenti atkal pārtapa par baroka un klasicisma gaismekļiem, kurus šodien var apskatīt Rundāles pils muzeja ekspozīcijas telpās.
Maijas darbs pie lustru restaurācijas aizsākās tālajā 1973. gadā un ilga līdz pat 2018. gadam, kad muzeja telpās tika piekārta pēdējā atjaunotā lustra. Restauratore bija iecerējusi uzrakstīt grāmatu par šo tēmu, taču plāns neīstenojās. Neilgi pirms viņas došanās pensijā Rundāles pils muzeja stikla lustru pētniecība un grāmatas rakstīšana tika nodota bijušajai muzeja kolēģei, tolaik pētniecei un vēlāk arī Krājuma nodaļas vadītājai Kristīnei Budžei. Grāmatas manuskripts tapa aptuveni piecu gadu laikā.
Lustras, īpaši vēsturiskās stikla lustras, ir specifiska un maz izzināta tēma, kurai kaut nedaudz ir pievērsušies vien daži mākslas vēsturnieki ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā. Tagad par šo tēmu ir daudz plašāks materiāls autores Kristīnes Budžes sarakstītajā un Rundāles pils muzeja izdotajā grāmatā Gaismas ķērājas.
Grāmatas teksts ir gan latviešu, gan angļu valodā. Tekstu tulkojusi Vita Macate.