Kristaps Kalns

Guna Zariņa: "Izrāde nosacīti sākas tajā punktā, kur beidzas Neibarta dzīve. Kaut kādā ziņā mēs fantazējam par to, kā viņš dzīvo savās debesīs. Kā tāds latviešu valodas Dieviņš vai gariņš, vai garainis. Dieviņš tādā izpratnē kā Friča Bārdas Dieviņš, kas iet pa lauku basām kājām un sēj zilas rudzupuķes. Neibarts kaut ko līdzīgu dara valodas laukā."

Intervija ar aktrisi Gunu Zariņu. Mēs negrūstāmies

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

11 komentāri

18. marts, 2018, 14:09

A.Balts - turpinājums

fiziskās un garīgās preteklības un pērkami meļi tos slavē, ja tie saņems domājošas un savu bērnu nākotnē ieinteresētas sabiedrības pretestību, tad nekāda ārzemju nauda viņu niecīgajam neveselo un amorālo skaitam nedos iespēju triumfēt pār saprātu, dabiskumu un cilvēciskumu! P.S. (pardon, varb. nav gluži par tēmu, bet tad jau nekur nebūs iespējas izteikties par šo manu vērojumu)

Atbildēt
4
0

18. marts, 2018, 14:06

A.Balts

Šis šobrīd ir tumsas laikmets, kad cilvēknīdēju organizācijas visu veidu de.fektīvus radījumus, smagu un perversu noviržu māktos, praktiski psihiatru pacientus mērķtiecīgi izvirza, ceļ amatos, visādi reklamē un regulāri finansiāli atbalsta vispārējai sabiedrības de.formācijai. Un tumsas spēkiem pacietīgi, rūpīgi meklējot, visās tautās un valstīs atrodas truli kampēji, alkatīgi liekuļi un garīgi neveseli, perversi tipi, kurus šo organizāciju aktīvisti izmanto dažādu valstu sabiedrības morāles, tikumu iznīcināšanai un garīgā līmeņa nonivelēšanai līdz maksimāli zemākajai pakāpei! Arī Latvijā šis uzbrukums turpinās ar dažādām sekmēm un mainīgu intensitāti jau gadus divdesmit. Ja mūsu cilvēki vienaldzīgi un gļēvi nestāvēs malā, kamēr ļaundari realizē šīs fiziskās

Atbildēt
4
0

12. marts, 2018, 19:24

kultūras ziņas

Ņurbulis ir piedzimis- uz JRT skatuves. Dzejnieka dzīvesbiedre visai domīgi, savādi noskaņota, Inese Zandere, protams, piedzīvojusi kā zemes atvēršanos, it kā pirmizvirdumā izmērcēta dzīva palikusi, vēl aktrise-diletante Raimonda Vazdika kompetencēja. Ar vārdu sakot, atkal notikums. Pateicoties kam? Alvim Hermanim.

Atbildēt
3
0

12. marts, 2018, 12:51

...

Bijām ar meitu uz JRT bērnu izrādi "Skolotājs Jāps un klase", izrāde ļoti patika abām, bet man pat vairāk kā meitai. Prieks arī par to, ka ne reizi šīs izrādes laikā nebija tās neērtības sajūtas, kas bieži ir pieaugušajiem bērnu izrādēs. Šajā man nebija, paldies aktieriem.

Atbildēt
2
0

12. marts, 2018, 13:46

arī biju

Guna Zariņa un Kaspars Znotiņš ne pirmo reizi tandēmā. Bija jau arī Ineses Zanderes dzejas salikums, kur abi kā puišels (kuģapuika) un meitēns rotaļu laukumā dzīvojas. Normāls dzejas skaitījums bija, nekā sevišķa, tikai nu Zandere, kas sevi līdzīgi kā Vērdiņš no sevis JRT pietuvināto taisa, slīka asarās. Tāpat Vērdiņš pēc pasniegtiem priekšrakstiem uzcepa it kā recenziju T. Vēstn. par Ķimeles izrādi "Dzeja". Mans ideāls ir Valda Lūriņa bērnu izrādes ar Emīlu un Lotiņām. Neērtības sajūta bērnu izrādes rodas, ja tur iesprauž spoguli-hermafrodītu vai darbība risinās jēlsārtā Vilka vēderā, ko bērns nesaprot. Skan nemitīgi jautājumi vecākiem: kas tur bija, kas tas ir, kas uznāca. Te es nerunāju, pulgojot JRT izrādes, bet vispār bērniem veltītais bieži neizdodas. Un nelīdz ne gumijās iekārtie, jo nepanākot kontaktu ar skatītāju, ir aizšauts garām.

11. marts, 2018, 10:40

Ēriks

Skaista (jā) un dziļa visa tā būšana. Un lieliska, neaptverama tā Guna. Un pasakaina tā spēja parādīt to pašu Ņurbuli (kuru klātienē paciest varēja būt pavisam neiespējami, kā man gadījās pa reizei) šajā Dieviņa / dieviņa hipostāzē... Un tās ēnas! Tas tak īsts kapitālieguldījums, kas dos procentus visu mūžu! Skatos, klausos, brīnos, apbrīnoju.

Atbildēt
16
0

11. marts, 2018, 13:48

brīnumu pilns lauks

Divas sabiedrības- austākās, krējums. Viena varētu būt JRT un viņu apbrīnotāju loks ( viena teātra un pāris skatītāju zāļu robežās), otra tv seju jeb kā tagad jau saka "personību" un varen plašā balsotāju armāda ( Duļevska, Šipkēvičs u.c.). Pēdējais skaļuma un apjoma ziņā ir ar priekšrocībām. Starp abiem krējumiem neaizberama aiza. To nespēj aizpildīt ne nabaga lumpeņi ( AH), ne smirdīgas hiēnas (SR), kas būtu tā kā vidusslānis, saistmateriāls. Guna Zariņa vērtē, izsver, ko viņa spēs dot, Jana Duļevska par jebkuru, kas kustas, ir lietas kursā un taksē uz līdzenas vietas. Alvim Hermanim ir skaidrs viedoklis Latvijas bankas un finanču jomā ( viņam tak uzmācoties ar tām paušanām, nav spēka atteikties, kopā veidojot it kā pasūtījumu pērk un pārdod vidē), bet nebija jausmas, ka arī viņa radīto JRT neviens neglābs no paaudžu maiņas. Ka, lai cik izcils arī nebūtu kodols, tas nevarēs turēt visu repertuāru mūžīgi. Daudz gan laika vajadzēja šai atklāsmei. Nu būs. Plūdonim 2 pasaules, cik mums?

10. marts, 2018, 20:57

G

Vispār jau daudzi aktieri ir apbrīnojami ar savu izturību izvirzīto prasību priekšā. Mākslas mājvieta, iestāde pārvērsta par fabriku. Aktieris tērējies, cik spējis, nav vēl abonementi lāgā beigušies, kad izrāde jau Norbā. Uz katru talantīgu aktieri saražots pa diviem kritiķiem, kas ne ceļ. ne auž, vien šķērž un sprauž. Ņurbulis nu kļūs par izrādes cienīgu dzejnieki. Tāpēc, ka īpatns, savdabis, atļaušos teikt, dzejas deformātors. Nu būs izcelts. Jaunās paaudzes skatītājiem, kas pirmo reizi sastapsies ar dzeju, iespējams atkal būs iespēja izsmieties. Smiekli nevietā, kas tagad ir parasta parādība izrāžu laikā, mani satrauc. Patiesi intriģējoši, kāds būs Gunas Zariņas ieceres piepildījums.

Atbildēt
17
3

10. marts, 2018, 18:25

hiēna smakojošā

Daudz dienišķu tēmu nerisina, jo ko tad teātris var atrisināt valstiski neatrisināmā barības ķēdē. Uzdodoties par šifrētājiem, ilustrē. Guna Zariņa, Baiba Broka, Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš savos labākajos darbos rada arī no nekā. Par to gods un pateicība pienākas viņiem pašiem, nepārspīlējot tēta mantojumu.

Atbildēt
23
1

10. marts, 2018, 15:41

zaļa pastala

"Jūs uz divām stundām atdzīvināt cilvēku. /Lai stātos aktieros, tev ir jābūt fiziski veselam un ļoti stipram, un labāk arī ar stabiliem nerviem./Mans ideālais teātris ir tāds, kur mēs strādājam kopā, negrūstāmies un cits citu atbalstām. " Ārkārtīgi interesanti, saistoši teikumi par dzīvošanu mākslā. Gribētos plašāk uzzināt, ko tad visgudrās "Kokorekenes meita" -Adamaite ieskaita aizejošajā teātrī, kladzinādama par šodienīgo, laikmetīgo... Vai neredzams, ka pietiekami daudzas komponentes aktiermeistarībā pamestas novārtā, piemēram, runa. Tā vietā vingrojam, ar visiem aprīkojumiem laipnīgi klausāmies radioteātri utt. Akrobātika. Cirks, kam doma un jūta, un no tā izrietošā darbība nešķiet līdzvērtīga. Nomācošs, piedodiet, ir pārmērīgā, slimīgā, apmātā alvjošana. Gan jau AH atkal aizšaus uz...Lai Guna Zariņa, piemēram strādā ar "virsstundām". Viss ir izrēķināts, nebīstieties! Un kādēļ tad brīvajās dienās jābrauc tieši uz Berlīni? Par šo izvēli atturēšos izteikties.

Atbildēt
17
11

10. marts, 2018, 15:48

nobeig.

Vēl tikai vēlos atzīmēt, ka teātra ļaudis, maigi sakot, izvairās runāt par tematiku, ko risina šodienīgie teātra uzvedumi: narkomānija, sexsisks izsalkums un hiperaktīva mierināšanās, alkoholisms, perversijas, garīga un fiziska kroplība... Kad jau visi, tad JRT arī nav gluži bez cenšanās. Paldies Gunai Zariņai, kas, manuprāt, ir māksliniece bez pašpostamentēšanās un bieži top par iedvesmas avotu.