Intervija ar komponistu Andri Dzenīti. Dzenīša pavediens

Un par latviešu mūzikas meistariem... Pamēģināju youtube atrast Ramana simfoniju - nu nav nevienas. Latviešu mūzikas youtube ir maz, ieraksti vēsturiski un bez attēla. Nesaprotu, vai tiešām LNSO & Lielā Ģilde nevar nopirkt attālināti vadāmas kameras, kas ļautu safilmēt tos brīžus, kad skan latviešu mūzika? Tas ir vajadzīgs gan latviešiem pašiem, gan ārzemniekiem, kas būtu gatavi atrast ko tuvu sev šajā valstī un mentalitātē. Bet nav un nav. Tas pats ar latviešu literatūru. Jocīgi, bet uz valsts simtgadi šī valsts un tauta ir bez sava literatūras žurnāla. Karogs bija labākais, kas latviešu literatūrā bija. Bet tagad ir Ir Domuzīme, kurā literatūrzinātnes, literatūrvēstures un folkloras pētījumu vieta ir politiskā vēsture un žurnālistika, bet dramaturģiju ir aizstājušas "ekspertu sarunas". Latviešiem kā tautai, Latvijai kā valstij ir ļoti, ļoti jāpārdomā sava vieta un attieksme. Vai ir vispār vērts pastāvēt?

... nedz tos, kas neklausās viņa un viņa laikabiedru mūziku. Un Latvijas gadījumā šīs stāsts ir sevišķi spilgs - šeit problēmas ir sevišķi asa. Jā, Latvija kopumā ņemot ir tīri turīga valsts, bet šeit ir ārkārtīgi liela nevienlīdzība un tas rada nabadzību. Šeit ir arī ārkārtīgi zema sociālā mobilitāte. Ja Padomju laiks katrs varēja cerēt uz vietu augstskolā, tad tagad valdības politika ir vērsta uz to, lai lielāko daļu ieliktu profenēs un noliktu pie virpām un darbgaldiem (cerams, moderniem). Nu nesaprotu, kā ar vidējo LV algu vecāki spēj samaksāt par bērnua apģērbu, ēdienu, transportu, mūzikas skolu, instrumentiem un vēl atlicināt naudu koncertiem un grāmatām... Tā kā - problēma ir jāmeklē tur, kur tā ir.

Dzenītim ir daudzos jautājumos par mūziku Latvijā un par mūsdienu mūziku pasaulē ir taisnība, taču viņš nespēj saskatīt problēmu cēloņus. Mūsdienu mūzika un klasiskā mūzika ir ar ierobežotu klausītāju loku, jo tā prasa zināmu elitārismu un tieši vairāk materiālā ziņā. Nu nevar klausīties Mālera vai Bruknera opusus, ja ir pastāvīgs stress par to, vai rīt darbs būs vai nē. Nu nevar klausīties Šostakoviču vai Šnitki, ja nav bijis laiks mūsdienu mākslas izstādēm vai grāmatām par mūziku. Ne tikai biļešu cena, bet arī ikdienas iespējas - vai ir brīvais laiks un nauda kam vairāk nekā tikai skriešanai pakaļ maizes gabalam un rēķinu samaksāšanai. Zinu, ka ir cilvēki, kas dzīvē ir piedzīvojuši tik daudz pazemojumu un grūtību, ka viņiem liekas apgrēcība paņemt rokās grāmatu vai aizietu uz koncertu - nē, tas nav priekš viņiem, viņi ir iedzīti zemē līdz galvai. Dzenītis var maldīties trijās priedēs, bet ja viņš neredz šo sociālo netaisnību, tad viņš nespēs saprast nedz tos, kas klausās,....

lasu.... - nūģīgi kaut kā. Lai gan brīžiem ir arī interesanti momenti.

"Jāpalūko" Laikam neesat pārāk liels mūzikas speciālists...

"Vispār" - kur tie materiāli atrodami? Es gribu palasīt par mūsu mūzikas kopainu šodien.

Paldies par interviju!