Intervija ar rakstnieku Osvaldu Zebri. Mazo lietu drosme

Protams, jaunieši ir dažādi, tomēr kopējo noskaņu varētu notvert esot reālā kontakta ar viņiem, piemēram, gadu pastrādājot kāda Rīgas skolā, aizbraucot ekskursijās, gatavojot priekšnesumu popielai, žetonvakaram, iespējams, regulāri ielūkojoties viņu instagramm lapās, iemīļoto jūtuberu kanālos. Tur būtu jāiebrauc regulāri un bieži. Vispār jau jauniešu sarunvaloda, intonacijas temati tajos pašos jūteberu kanālos kā uz delnas, arī New Wavy Tirgo vai Sporta stundas dos vēl jautrāku ieskatu. Nenoliedzami viņu problēmas ir tas pašas ( gļēvulība, vientulība, drosme), tomēr šodien viņi dzīvo ārējā tēla un formas laikā; tam vajag izsisties cauri, piesavināties šo intonāciju. Ja to grāmata nespēs, tad zaudēts laiks, tāpat kā lasošie jaunieši dod priekšroku tekstiem ar mistisku pieskaņu, virtuālās realitātes apspēlēšanai. Ja lasa psiholoģiskus tekstu, tad tikai apgūstot klasiku. Jā, ir redzēts, ka lasa starpbrīžos Hesi, Dostojevski, Mannu. Lai