Kāda bija tava pirmā reakcija, kad uzzināji, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss tiek atcelts?
Mēs līdz pēdējam brīdim nepieļāvām iespēju, ka Eirovīziju varētu atcelt pavisam. Domājām, ka to varētu pārcelt uz vasaru vai rudens sākumu. Es biju apbēdināta un vīlusies. Tā sajūta bija tuvu tai, kādu izjutu Eirovīzijas nacionālajā atlasē tajos gados, kad paliku otrajā vietā. Tas bija sāpīgi.
Kas tev palīdzēja tikt galā ar šīm emocijām?
Tie ir mani atbalstītāji no visas Eiropas, kuri ir sekojuši notikumu attīstībai un pat izveidojuši virtuālo akciju #samantatinaforesc2021. Divas dienas pēc konkursa atcelšanas es sarīkoju Instagram videotiešraidi, kuru vēroja divi trīs tūkstoši cilvēku. Viņu sacītais mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Sajutos kā uz liela un droša atbalsta plosta.
Vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas mums bija iespēja uzstāties vienā no Eirovīzijas ieskaņas pasākumiem Stokholmā, kurā visi skatītāji zināja manas dziesmas vārdus un dziedāja līdzi. Pirms uzvaras nacionālajā atlasē man nebija ne jausmas, ka cilvēki ir tik ļoti noskaņoti uz šī konkursa viļņa. Viņi zīmē tā sauktos "mēmus" par manu tērpu un bekvokālistēm ar smidzinātājiem rokās un dara vēl citas radošas lietas.
Tava dziesma Still Breathing kaut kādā ziņā ir izrādījusies pravietiska. Mēs vēl elpojam!
Jā, daudzi par to raksta un apspēlē šo tēmu. Es pat nekautrējos pārpublicēt savā Instagram kontā fotogrāfiju no savas uzstāšanās Supernovā, kurā esmu redzama ar sejas masku un uzrakstu par tēmu "Samanta Tīna Karantīna". Karantīna mums ir nepieciešama, lai pārvarētu šo koronavīrusu. Tā bija pozitīvu emociju un humora deva, kas mums ir vajadzīga šajā laikā.
Vai vari atklāt vēl kādu spilgtu komplimentu par savu dziesmu un priekšnesumu?
Nevaru pateikt vienu konkrētu, jo to bija ļoti daudz gan latviski, gan krieviski, gan angliski. Sākot ar to, ka esmu stila ikona, un beidzot ar to, ka mana dziesma ir "no kājām gāzošs gabals", kas būtu satricinājis visu Eiropu.
Cik lielā mērā tavs Eirovīzijas priekšnesums jau bija gatavs konkursa atcelšanas brīdī?
Tajā laikā videomākslas meistars Mārtiņš Dāboliņš kopā ar Latvijas Televīziju izstrādāja mūsu skatuves vizualizāciju – kā visas iesaistītās tehnoloģijas reaģēs uz katru mūsu kustību. Savukārt vokālajā ziņā mēs bijām gatavas jau 8. februārī, kad notika Supernova.
Kāds ir turpmākais situācijas attīstības scenārijs?
Mēs no Eiropas Raidorganizāciju apvienības esam saņēmuši ziņu, ka nolikums paliek nemainīgs un 2021. gada konkursā nedrīkstēs piedalīties 2020. gada dziesma. Tālāk katra no valstīm var izvēlēties, vai tiks rīkota jauna nacionālā atlase vai automātiski tiks sūtīti tie paši dalībnieki ar jaunu dziesmu. Esmu sakrustojusi pirkstus un ceru, ka Latvijas Televīzija pieņems lēmumu par labu man, jo uzskatu, ka tas būtu taisnīgi – ne tikai attiecībā uz mani, bet uz jebkuru mākslinieku, kurš būtu nonācis šādā situācijā, kad nekādi nevar ietekmēt notikumu gaitu un vienīgais, ko var darīt, ir izolēties, sargāt sevi un savus tuvos.
Ja būs jauna nacionālā atlase, vai plāno tajā piedalīties?
Uzreiz varu pateikt savu atbildi. Nē! Tas būtu mazliet absurdi, ja es ietu un cīnītos vēlreiz. Ceru, ka Latvijas Televīzija pieņems šo lēmumu par labu man gan cilvēcisku, gan ekonomisku apsvērumu dēļ, jo LTV ir ieguldījusi naudu manī un manā priekšnesumā uz Roterdamas skatuves un līdz ar to tā nekur neizgaistu (Latvijas Televīzija paziņojusi, ka par piedalīšanos nākamā gada Eirovīzijas dziesmu konkursā lems pēc ārkārtējās situācijas beigām – I. A.).
Droši vien ir arī citi pasākumi, kuri tikuši atcelti ārkārtējās situācijas dēļ. Par kuriem no tiem ir visvairāk žēl?
8. martā Viļņas koncertzālē Compensa pirmizrādi piedzīvoja spāņu dziesmu programma kopā ar Ištvānu Kviku Historia de un amor, visi pārējie programmas ieplānotie koncerti tika atcelti. Tas bija pirmais trieciens, kam sekoja paziņojums par Eirovīzijas konkursa un citu ar to saistīto pasākumu atcelšanu. Mēs bijām saņēmuši uzaicinājumu piedalīties koncertos un ballītēs Amsterdamā, Jeruzalemē, Londonā, Maskavā un Madridē. No Spānijas organizatori mums atrakstīja – ja mēs neatbraukšot, vietējie Eirovīzijas fani viņus apēdīšot bez sāls.
Kā Latvijas popmūziķis var izdzīvot apstākļos, kad visi koncerti un citi pasākumi tiek atcelti?
Visgrūtāk ir tieši morāli, it īpaši tiem popmūziķiem, kuri nevar iztikt bez uzstāšanās. Šodien noskatījos savas dziesmas Still Breathing prezentācijas pasākumu, un man uzmetās zosāda, cik tas bija forši.
Kā var izdzīvot finansiālajā ziņā?
Vienmēr esmu teikusi, ka cilvēkiem ir jābūt iekrājumiem jeb finansiālajam drošības spilvenam neparedzētiem gadījumiem, jo vienā brīdī ir darbs, bet nākamajā – nav. Galvenais ir nenokārt degunu un darboties. Mēs ar multimākslinieku Kašeru tik tikko radījām džemperu sēriju, kuru izpirka divdesmit četrās stundās. Mēs esam saņēmuši jaunus pasūtījumus ne tikai pēc pieaugušo, bet arī pēc bērnu izmēru apģērbiem. Vienmēr var kaut ko izdomāt. Iespējams, radošajā sfērā tas ir vieglāk izdarāms.
Kā tu vēl izmanto atbrīvojušos laiku?
Šis ir laiks, lai pievērstos lietām, kurām iepriekš nav bijis laika, jo esi bijis nemitīgā skrējienā. Esmu sākusi strādāt pie jaunām dziesmām (tikko dienasgaismu ir ieraudzījis dziesmas Still Breathing remikss Monsta Goes Bananas but Still Breathing – I. A.). Šis ir laiks, lai pabūtu kopā ar saviem tuvajiem. Esmu pamanījusi savā apkārtnē arvien vairāk tēvu, kuri pastaigājas ar saviem bērniem. Viņi ir nelielā izmisumā, jo nezina, ko ar viņiem darīt (smejas). Šī ir iespēja izkāpt no mūžīgā vāveres riteņa un pievērsties savām atvasēm un redzēt, kā viņas aug, jo tas ir neatgriezenisks process.
Vai šī situācija tev liek pārvērtēt kaut kādus savas darbības principus?
Mana atklāsme ir, ka nevajag čīkstēt! "Es esmu noguris", "Es nekur negribu iet." Kad vēl nebija izsludināta karantīna, mēs filmējām raidījumu Četri uz koferiem Marokā. No turienes caur Rīgu devos uz Stokholmu, no kurienes lidoju uz Viļņu. Es sev teicu: man viss patīk, bet gribu pabūt mājās, gribu pabūt mājās! Piesaucu nelaimi.
Domāju, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām mēs visi daudz vairāk novērtēsim izvēles brīvību: ejiet, dariet, dzīvojiet!
Svarīga ziņa
Tīņu Samazgu mums
Itamars Toledano