Pagājušajā nedēļā tika saņemtas ziņas, ka režisora un operatora Ivara Zviedra topošā dokumentālā filma Bahs pret Covid ir izturējusi nopietnu atlases konkurenci un iekļauta Jihlavas dokumentālo filmu festivāla sadaļā New Visions Market, kurā gluži kā īstā andelē tai būs iespēja satikt eventuālos izplatīšanas aģentus, televīzijas kanālu pārstāvjus un citus ieinteresētus profesionāļus. Šī filma būs muzikāli dokumentāls stāsts par Covid-19 pandēmiju, kas pie skatītājiem nonāks nākamā gada 14. martā. Savukārt šobrīd kinoteātra Kino Bize platforma Mājas kino piedāvā vairāku iepriekš tapušu režisora un operatora darbu izlasi. Tajā ir iekļautas pilnmetrāžas filmas Valkātājs, Zāģeri un Bēgums, īsformāta darbi par Latvijas pierobežu Štābs Ipiķi, Ērik, atnāc! un Mazpilsēta, kā arī stāsti par Rīgu un tās iedzīvotājiem Rezidenti, Rīga un Es.
Vai dokumentālā filma Bahs pret Covid ir jau nofilmēta?
Filma ir jau gandrīz uzņemta, bet mēs turam acis vaļā un skatāmies, kā attīstās notikumi, piemēram, tikko bijām filmēt, kā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa pirmais stāvs pārtop par pagaidu palātām. Šī dokumentālā filma ir veidota kā stāsts par čellistu Normundu un paralēli kā kovida dienasgrāmata, kuras formāts atļauj pielikt vai noņemt kādu lapaspusi atkarībā no situācijas.
Cik es saprotu, doma uzņemt šādu filmu radās ļoti spontāni?
Kad 2019. gada 13. martā Latvijā izsludināja ārkārtas stāvokli, es paņēmu kameru un devos uz Doma laukumu skatīties, kas tur notiek, – tā bija mana kā dokumentālista misijas sajūta filmēt šo kovida laiku, kāds manā dzīvē diez vai vēl kādreiz atkārtosies. Šis ir izaicinošs laiks.
Kas bija Doma laukumā?
Tukšums, pilnīgs tukšums, jo mēs nezinājām, kas ir kovids: cik tas ir lipīgs un tamlīdzīgas lietas, vienīgi Normunds spēlēja savu čellu un baroja baložus, kas bija sasauce ar toreiz šī vīrusa plosīto Itāliju, kura bija aizvērta ciet un palikusi bez tūristiem, bet ar putnu pilniem laukumiem.
Normunds bija īstajā laikā un vietā.
Normunds ir pateicīgs varonis, jo viņš skatījās ziņas un reflektēja par tām, kas palīdz izsekot līdzi notikumu gaitai, kā mēs esam nokļuvuši līdz šim brīdim. Mēs esam filmējuši viņu ne tikai uz ielas, kur viņš turpināja muzicēt, bet arī mājās un fiksējuši kovida laika attiecības – ar meitu un citiem tuvajiem cilvēkiem.
Vai jūs varētu vairāk pastāstīt par kovida dienasgrāmatas sadaļu?
Mēs ar operatoru Haraldu Ozolu esam filmējuši daudzās dažādās vietās, kur ir bijusi redzama kāda kovida laika izpausme, sākot no tukšajām ielām, policijas reidiem, autobusu dezinficēšanu un beidzot ar divu nedēļu pavadīšanu Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas četrpadsmitajā jeb tā saucamajā kovida nodaļā īsi pirms Ziemassvētkiem ļoti sarežģītos apstākļos.