Viens no festivāla centrālajiem notikumiem būs svinīgā nedēļas nogale (7.–9. marts) Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī, kur skatītājiem būs iespēja piedzīvot mēmo filmu seansus ar dzīvās mūzikas atskaņojumu, tostarp The Cabinet of Dr. Caligari ar grupas Garbanotas pavadījumu.
Atzīmējot Viļņas kā 2025. gada Eiropas Zaļās galvaspilsētas statusu, festivāls piedāvās īpašu Zaļo programmu Kur koki aug. Tās ietvaros notiks putnu vērošanas sesijas Viņģa parkā 11., 13. un 16. martā, kam sekos filmas Birdsong seansi par putnu pasauli. Programmā iekļautas arī dokumentālo filmu demonstrācijas un ekskursija pa Kalnai parku, kuras laikā dalībnieki varēs iepazīt parka augu un dzīvnieku valsti, kā arī uzzināt vairāk par ekoloģiju un dabas aizsardzību. Ekskursijas notiks 8., 11., 15. un 22. martā.
Šogad festivāls lepojas ar spēcīgu nacionālo filmu izlasi, tai skaitā Saules Bļuvaites (Bliuvaite) starptautiski apbalvoto filmu Toxic, kas saņēmusi Zelta leopardu Lokarno un vēl 15 starptautiskas balvas. Īpašu uzmanību piesaistīs arī režisore Agņeška Holanda, jo 22. martā notiks viņas slavenās filmas Green Border seanss un saruna ar mākslinieci.
No 17. līdz 20. martam festivāla ietvaros norisināsies industrijas forums Meeting Point Vilnius, kas pulcēs kino profesionāļus, veicinot jaunu kontaktu dibināšanu, inovatīvu projektu attīstību un sadarbību starp Baltijas valstu filmu veidotājiem.
Festivāla direktors Aļģirds Ramaška (Algirdas Ramaška) uzsver, ka Baltijas kino panākumu pamatā ir neatlaidība un vēlme stāstīt autentiskus, pasaules auditorijai saistošus stāstus. “Baltijas kino industrijas vienojošā iezīme ir mūsu izsalkums – vēlme pierādīt sevi un nostiprināt savu vietu starptautiskajā arēnā. Mūsu vēsturiskā pieredze un identitāte veido unikālu skatījumu uz dzīvi, kas aizrauj skatītājus visā pasaulē,” skaidro Aļģirds Ramaška. Gan festivālā, gan Baltijas kino nozarē kvalitāte ir kļuvusi par galveno prioritāti. Aļģirds Ramaška uzsver, ka festivāls ir ne tikai izcilu filmu skatuve, bet arī kvalitātes zīmogs, jo no visām lietuviešu filmām tiek atlasītas tikai tās, kas atbilst visaugstākajiem festivāla standartiem.
Festivāla programma apliecina, ka Baltijas reģiona filmas spēj sasniegt globālu auditoriju – piemēram, filma Straume un lietuviešu filmas Slow un Toxic jau ir guvušas starptautisku atzinību un balvas. Festivāla direktors norāda, ka būtisks izaicinājums joprojām ir domāšanas maiņa – filmu veidotājiem jāsaprot, ka viņu stāsti var rezonēt plašākā mērogā, ne tikai vietējā tirgū: “Lielākais ierobežojums ir nevis budžeti vai valodas barjeras, bet gan veids, kā mēs domājam par savām filmām. Pašlaik ir vērojama jauna kinematogrāfistu paaudze, kas drosmīgi veido stāstus, kuri rezonē ar globālo auditoriju, vienlaikus paliekot uzticīgi savai unikālajai kultūras videi.”
Viļņas Filmas festivāls arī veicina Baltijas valstu savstarpējo sadarbību, lai kopīgi attīstītu reģiona kino industriju un palielinātu tās ietekmi starptautiskajā tirgū. “Mēs nedrīkstam uztvert viens otru kā konkurentus – tieši kopīga sadarbība ir mūsu spēks,” saka Aļģirds Ramaška. “Strādājot kopā kā vienotam reģionam, mums ir potenciāls radīt nozīmīgu ietekmi. Baltijas kino nākotne ir atkarīga no iniciatīvām, kas apvieno mūsu talantus, veicina radošumu un veido kopīgu kinematogrāfisku identitāti.”
Kino pavasaris aicina visus kino mīļotājus no tuvām un tālām vietām baudīt pasaules un Baltijas kino vienuviet. “Visas filmas tiek demonstrētas ar angļu subtitriem, un mēs vēlamies Viļņu attīstīt kā kino tūrisma galamērķi. Mēs aicinām viesus no Latvijas, Igaunijas, Polijas un citām valstīm pievienoties mums šajā krāšņajā kino svētku laikā,” piebilst Aļģirds Ramaška.
Pilna festivāla programma un plašāka informācija atrodama oficiālajā mājaslapā: https://kinopavasaris.lt/en/