Seriāls Padomju džinsi ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Seriāla režisori Staņislavs Tokalovs un Juris Kursietis skatītāju ieved septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta sīva propaganda pret Rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā darbojas nelegāla un veiksmīga pagrīdes džinsu ražotne.
Renārs (Kārlis Arnolds Avots) mīl rokenrolu un tirgojas ar kontrabandas precēm, lai nopelnītu mazliet naudas. Tad viņš satiek savu mūža mīlestību Tīnu (Aamu Milonoff). Konflikts ar VDK noved Renāru psihiatriskajā slimnīcā, kur viņš sāk pagrīdes biznesu, ražojot Rietumu džinsu pakaļdarinājumus. Slimnīcas direktors no tā gūst labu peļņu un pretī sola Renāram brīvību. Džinsi kļūst populāri Latvijas jauniešu vidū, un Renārs kļūst par anonīmu pagrīdes leģendu, kuru pa visu valsts meklē VDK. Konflikts starp Renāru un VDK aģentu (Igors Šelegovskis) iziet ārpus džinsiem un krimināllietām — tas kļūst par dzīves filozofiju un ideoloģiju sadursmi. Soli pa solim Renārs kļūst par īstu dumpinieku, džinsi vairs nav rīks brīvības iegūšanai, bet gan protesta veids un augstāks mērķis.
Seriāla Padomju džinsi pamatā ir trīs patiesi stāsti, ko astoņās sērijās izvērsuši trīs scenārija autori – Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemārs Kalinovskis (Waldemar Kalinowski). “Pirmais stāsts ir par psihiatriskajām slimnīcām Padomju Savienībā, kur pacienti tika izmantoti nelegālu preču ražošanai, lai tās pārdotu “melnajā tirgū”. Otrais – par jaunu vīrieti Baltijā, kas patiesajā dzīvē diemžēl beidzās ar traģēdiju un trešais – par zvejnieku, kurš slepus uzbūvēja laivu, lai bēgtu uz Zviedriju,” atklāj Staņislavs Tokalovs, filmas režisors un scenārija autors.
Filmas notikumi risinās 1979. gadā. “Tas ir laiks pirms atmodas. Astoņdesmitie mums jau saistās ar ideju par brīvību, bet septiņdesmitie vēl bija stagnācijas laiks, un tikai paši drosmīgākie sāka domāt par nostāšanos pret autoritāro valsti. Man liekas, ka viens no svarīgākajiem Padomju džinsi vēstījumiem ir cilvēka vēlme pēc brīvības. Tas rada plaisas jebkurā autoritārā režīmā. Cilvēku nav iespējams turēt būrī visu mūžu. Protams, tepat kaimiņvalstī redzam to pašlaik notiekam, bet nevar zaudēt cerību, ka arī tur notiks atmoda. Gudra cilvēka dzinējspēks ir pasaules izzināšana, un tas būs lielākais klupšanas akmens jebkuram diktatoram. Agrāk vai vēlāk. Jaunajiem skatītājiem šīs daudzsēriju filmas skatīšanās pat varētu būt interesantāka nekā vēstures lieciniekiem, jo viņi redzēs kā jaunībā dzīvoja viņu vecāki. Arī pats stāsts un veids, kā tas tiek pastāstīts ir jauneklīgs. Stāsts par interesantiem, drosmīgiem un pārgalvīgiem cilvēkiem. Uz tādiem vienmēr ir interesanti skatīties,” stāsta seriāla režisors Juris Kursietis.
Staņislavs Tokalovs papildina: “Šis ir stāsts par jaunu vīrieti, kurš, kļūstot vecāks, saprot, ka brīvība ir iespējama. Šim stāstam nav termiņa, tagad tas ir tikpat svarīgi kā 1979. gadā.”
Seriāls ir ieguvis 12 nacionālās kino balvas Lielais Kristaps nominācijas un izvēlēts Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla programmā Berlīnes seriālu tirgus atlase 2024, kas piedāvā ekskluzīvu priekšskatījumu seriāliem no visas pasaules.
Galvenajās lomās Kārlis Arnolds Avots, Aamu Milonoff un Igors Šelegovskis.
Lomās: Andris Keišs, Gints Grāvelis, Dainis Gaidelis, Ivars Krasts, Gundars Āboliņš, Jevgēnijs Isajevs, Jānis Jarāns, Nikolajs Šestaks, Valentīns Novopoļskisj, Gatis Gāga, Indra Briķe, Juris Bartkēvičs, Matīss Ozols, Jānis Skutelis, Jurijs Djakonovs, Baiba Broka u.c.
Seriāla idejas autors Staņislavs Tokalovs; scenārija autori Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova, Valdemārs Kalinovskis (Waldemar Kalinowski); režisori Staņislavs Tokalovs, Juris Kursietis; operators Valdis Celmiņš; mākslinieces Laura Dišlere un Zanda Landrāte-Bedrīte; kostīmu māklsiniece Liene Bite; grima māksliniece Maija Gundare; komponists Kārlis Auzāns; skaņu režisors Ernests Ansons un montāžas režisors Oskars Morozs. Producente Aija Bērziņa, studija Tasse Film.