Vasaras sākumā Nacionālais kino centrs izsludināja vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanas atbalsta konkursu. Tajā tika iesniegti trīspadsmit projektu pieteikumu, pēc kuru administratīvās atbilstības pārbaudes ekspertu vērtēšanai tika nodoti vienpadsmit – astoņi spēlfilmu projekti, divi dokumentālo filmu projekti un viens animācijas filmas projekts. Konkursā pieejamais finansējums ļauj atbalstīt divu vai trīs filmu ražošanu. Vakar Rīgas Kino muzejā notika šo projektu publiskā prezentācija.
Uz atbalstu šajā konkursā pretendē režisores Ināras Kolmanes topošā spēlfilma Mātes piens (filmu studija Deviņi) pēc rakstnieces Noras Ikstenas romāna motīviem. Mātes lomai izraudzīta aktrise Maija Doveika un Elīna Vaska (māte jaunībā). Meitas lomu spēlēs Rūta Kronberga, kura ir atveidojusi titullomu režisores iepriekšējā kinodarbā Bille (2018). "Pašu audzināta," piebilda Ināra Kolmane. Pieteikumu vidū ir arī režisora Viestura Kairiša spēlfilmas projekts Janvāris (Mistrus Media), kas būs personisks pieaugšanas stāsts par jaunieša pārdzīvojumiem uz vēsturiski nozīmīgu notikumu fona (1991. gada janvāris).
Dažādas spēles
Ar divām savām iecerēm iepazīstināja filmu studija Fenixfilm. Viena no tām ir režisores Unas Celmas spēlfilma Divos krastos, kuras darbība risināsies trijos dažādos laikos. Tā iesāksies pagājušā gadsimta četrdesmito gadu vidū, kad daudzi latvieši bija ierauti leģionā un nonāca Zviedrijā, un šķetinās viņu likteņus. Otra ir režisores spēlfilma Azartspēle sadarbībā ar britu scenāristu Maiku Koljēru. "Kāds ir latviešu spēlfilmu mērķis? Vai ir nepieciešams, lai latviešu spēlfilmas latviešus attēlotu kā varoņus? Vai ir nepieciešams, lai latviešu spēlfilmas latviešus attēlotu kā upurus? [..] Es uzskatu, ka atbilde uz šiem jautājumiem ir: nē! Es uzskatu, ka latviešu spēlfilmu mērķis ir attaisnot kinobiļetes cenu, būt kvalitatīvam produktam," akcentēja britu scenārists, kurš ir uzrakstījis satīrisku trilleri par bēgļiem Latvijā un iedvesmu smēlies Alfreda Hičkoka pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu otrās puses filmās.
Savu jaunāko projektu Dievs, velns un siržu spēles (Platforma) prezentēja arī režisors Aigars Grauba. Šīs idejas aizmetņi meklējami vēl viņa skolas laikā, kad režisors noskatījies leģendāros Vella kalpus (1970), kas atstājuši uz viņu ļoti spēcīgu iespaidu. "Šis ir mēģinājums radīt kaut ko līdzīgu – dzirkstošu iniciatīvu, kas modelē pozitīvu notikumu virzību," atklāja Aigars Grauba, kurš savus varoņus vēlas pārcelt uz vēl senāku vēsturi.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 25. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!