"Jālasa vēl nepublicēts darbs un jālasa pašam autoram," par Prozas lasījumu galvenajiem nosacījumiem atgādina Marika Papēde, kuras koordinētais jaunākās literatūras pasākums līdz 8. decembrim pulcēs gan zināmus pašmāju autorus, kuri savā dzīvē pieredzējuši dažādus laikus, gan arī jaunos rakstniekus.
Veselīgas emocijas
"Man tie vienmēr saistās ar lampu drudzi, kuru nez kādēļ gribas pārvarēt. Tomēr visupirms tie ir svētki. Profesionālie svētki," par Prozas lasījumiem saka rakstnieks Māris Bērziņš, kurš tajos ir piedalījies ne reizi vien. Šī gada festivāla Atklāšanas vakarā viņš lasīja fragmentu par 1939. gada Ziemassvētkiem no topošā romāna Svina garša, kas vēsta par kādu jaunu rīdzinieku, caur kura muti tiek stāstīts par pirmskara un Otrā pasaules kara laikiem. "Pārsvarā dzīvoju pa māju un nekur daudz neeju," teic Māris Bērziņš, kurš šajā pasākumā saskata iespēju "uz mirkli pamainīt savu ikdienu un iepazīstināt citus ar nelielu daļiņu no tā, ko esi sastrādājis vienatnē". Vieniem rakstniekiem tas izdodas vieglāk, bet citiem - grūtāk. "Juris Zvirgzdiņš lasa ļoti koši: viņam ir īpatnēja un atraktīva izteiksme, kas piesaista uzmanību un paspilgtina stāstu, cits savukārt lasa klusi, monotoni, viss saplūst vienā biezā gubā, un neko lāgā nevar uztvert," norāda Māris Bērziņš un piebilst, ka dažkārt slikti saklausītais stāsts uz papīra atklājas pavisam citā gaismā: "O, labais!"
Ceturtdien (5.XII) Kaņepes Kultūras centrā notiks Stāstu vakars, kurā savu darbu lasīs arī pagājušā gada uzvarētāja Inga Gaile, pēc tam sekos starptautiskās īsprozas tulkošanas darbnīcas noslēgums, kurā piedalīsies vairāki viesautori. "Parasti ir kādi pieci vai seši, bet šogad būs divpadsmit," uz ārvalstu autoru desantu šī gada Prozas lasījumos vērš uzmanību to koordinatore. Visplašāk viņi būs pārstāvēti piektdienas pasākumos (6.XII), kuri tapuši sadarbībā ar Eiropas Savienības nacionālo kultūras institūtu tīklu EUNIC Latvia. Dienas pirmajā pusē literatūrzinātnieks Pauls Daija aicinās uz sarunu par tēmu Ko nozīmē rakstīt Eiropas valodā?. "Negribētu to saukt par atvērto lekciju, jo lekcija cilvēkiem asociējas ar kaut ko ļoti nopietnu un akadēmisku," piebilst Marika Papēde. Savukārt kino Splendid Palace notiks dienas lielākais pasākums Vai literatūra raksturo mūsdienu Eiropas identitāti? Diskusija un viesu vakars. Tēmas un pasākuma iniciators ir Francijas institūts Latvijā, iedvesmu šai tēmai gūstot no grāmatas Eiropas literatūras vēsture. Hrestomātija, kuras franču valodas izdevuma tulkojums latviski nāca klajā šā gada pavasarī Jāņa Rozes apgādā. Vakara izskaņā ar lasījumiem uzstāsies viesautori Sarfrazs Manzūrs, Kristians Brants, Mirko Bonē, Hrists Asteriu, Pervīna Nuralijeva un Maikls Mirolla. Par muzikālām intermēdijām rūpēsies diskžokejs Kārlis Krustojums. "Viņam ir fantastiska vinila plašu privātkolekcija!" atklāj pasākuma koordinatore.
Intīmā atmosfērā
Sestdien (7.XII) notiks Rakstnieku eglīte, ko savulaik ieviesusi dzejniece Inese Zandere un uz kuru aicināti pirmskolas vecuma bērni un jaunāko klašu skolēni. Šajā dienā ir ieplānots arī pasākums Sarežģījums: Literārās Akadēmijas prozas meistardarbnīcu lasījumi, kuru vadīs Ieva Melgalve un Guntis Berelis. Ievu varēs satikt arī Prozas brokastīs, Gunti - Prozas vakariņās Valsts akadēmiskā kora Latvija telpās Kaļķu ielā 11a, ieeja no Zirgu ielas. "Ļoti skaista un cilvēkiem maz zināma vieta," raksturo pasākuma koordinatore un piebilst, ka festivāls labprāt apgūst iepriekš neapgūtas telpas, bet tas nav viegls uzdevums, jo pēdējos gados ir audzis apmeklētāju skaits. "Nevar paņemt jebkuru nelielu foršu kafejnīcu, kurā ietilpst 30 cilvēku, bet pārējie paliek uz ielas un notiekošajam seko līdzi caur videostrīmu," jokojot paskaidro Marika Papēde. Taču ar devīzi "Satikšanās vietu mainīt nedrīkst" svētdien restorānā Andalūzijas suns notiks Prozas brokastis. "Ar komponistu Juri Kulakovu pie klavierēm," atklāj pasākuma koordinatore.
Festivāla noslēgumā notiks labāko lasījumu apbalvošana. Dalībnieku darbus vērtēs profesionāla žūrija, kurā šogad darbosies arī atjaunoto Prozas lasījumu idejas autori - Nora Ikstena un Pauls Bankovskis. Savukārt alternatīvās žūrijas pienākumi arī šogad uzticēti Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas programmas studentiem. "Parasti žūriju viedokļi ir atšķirīgi," piebilst Marika Papēde. Uzvarētājam bez atzinības tiks arī "kāds noderīgs, praktiski pielietojams labums, kas tiek turēts noslēpumā līdz pat noslēgumam". Šogad tas norisināsies mūzikas namā Daile, kurā pēc prozas darbu lasījumiem ar koncertprogrammu uzstāsies Zigfrīds Muktupāvels un Jānis Lūsēns. "Desmit pasākumi piecu dienu laikā," rezumē Prozas lasījumu koordinatore un piebilst, ka gadu no gada tie vēršas plašumā, bet tajā pašā laikā gribētos saglabāt kamerpasākuma atmosfēru, kāda tā bijusi Lasījumu pirmsākumos Andreja Upīša memoriālajā dzīvoklī. Visi pasākumi - bez maksas.
Festivāla programma: www.prozaslasijumi.lv