Latviešu dzejnieces un prozaiķes, tulkotājas un literārās dzīves veidotājas Dainas Avotiņas radošais mūžs vērtējams ar viņas dzejas vārdiem: "(..) dzīvei atstāšu tīrus graudus." Viņa bijusi klātesoša visās latviešu literatūras norisēs kopš XX gs. 50. gadiem un allaž saglabājusi godīgu, atklātu un arī paškritisku attieksmi pret savu veikumu – 2022. gadā žūrijas izvēli Dainai Avotiņai piešķirt balvu par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā pamatoja žūrijas priekšsēdētāja Zanda Gūtmane.
Organizējusi Dzejas dienas
Dzejniece, prozaiķe un tulkotāja Daina Avotiņa dzimusi 1926. gadā Valmierā. Mācījusies Bejas, Ingažu, Augšgaujas pamatskolā, Gaujienas vidusskolā, beigusi Rīgas 3. vidusskolu. Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā. Strādājusi Latvijas Valsts izdevniecībā (no 1966. gada Liesma) par redaktori un Oriģināldaiļliteratūras redakcijas vadītāju, bijusi laikraksta Literatūra un Māksla galvenā redaktora vietniece, noorganizējusi un vadījusi Rakstnieku savienības Literatūras propagandas biroju, organizējusi Dzejas dienas, bijusi Rakstnieku savienības valdes sekretāre. Autores pirmais dzejas krājums Magoņu vasara izdots 1965. gadā. Daina Avotiņa radījusi 11 dzejoļu krājumus, 23 prozas darbus, kā arī daudzus tulkojumus. Daina Avotiņa saņēmusi Lietuvas Virsnieka krustu Par nopelniem Lietuvas labā, viņas nozīme latviešu literatūras attīstībā novērtēta 2015. gadā, kad viņai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Dainas Avotiņas godīgo dzejas balsi ir iepazinuši arī cittautu – lietuviešu, krievu, moldāvu, gruzīnu, poļu, angļu, ungāru, čehu – lasītāji. "Nepārvērtējams ir viņas ieguldījums, tulkojot nozīmīgu lietuviešu rakstnieku – Justina Marcinkēviča, Alfona Maldoņa, Vinca Mīkolaiša-Putina un daudzu citu – darbus, rakstot par lietuviešu kultūru un tās personībām un veidojot noturīgus latviešu un lietuviešu kultūras sakarus," uzskata Zanda Gūtmane.
Iedvesmoja komponistus
"XX gadsimta 60. gados dzimušajai paaudzei viena no pirmajām saskarsmēm ar latviešu modernisma mūziku un dzeju notika 70. gadu pirmajā pusē caur populāro Raimonda Paula vinila plati Kurzeme ar tam laikam avangardisko piecu dziesmu ciklu ar Dainas Avotiņas vārdiem, kas ātri vien kļuva par kulta dziesmām. Ērģeles naktī, Vientulība, Nenopūt sveci, Zvani, Ne jau es – šos ārtroka žanra dziesmu vārdus, pieļauju, daudzi zina no galvas vēl arvien. Spilgtām metaforām un tēliem piesātinātā, liriskā laika garu un indivīda ilgas izsakošā dzeja spēj uzplēst dvēseli baltā gaismā arī šodien, un nešaubos, ka arī rīt. Dainas Avotiņas dzeja iedvesmojusi komponēt mūziku Pauli Dambi, Romualdu Jermaku, Aldoni Kalniņu, Juri Kalsonu, Valteru Kaminski, Aleksandru Kublinski, Jāni Ķepīti, Zigfrīdu Miglinieku, Edgaru Račevski, Ģedertu Ramanu, Ivaru Vīgneru un vēl daudzus," rakstījusi LALIGABA žūrijas eksperte Liāna Langa, kura Dainas Avotiņas veikumu raksturo kā titānisku.
"Daina Avotiņa allaž bijusi sociāli aktīva radošā procesa veidotāja un dokumentētāja. Savos prozas darbos autore rakstījusi par dažādiem vēsturiskiem likteņstāstiem, kā arī plaši atainojusi XX gadsimta 60.–80. gadu literāros procesus Latvijā un atmiņu publicējumos fragmentējusi ievērojamus laikabiedrus," uzskata literatūrzinātniece un literatūrkritiķe Agija Ābiķe-Kondrāte.
"Viņas spēka gadi aizritēja padomju laikos, un Daina, kā pati pieticīgi teica, bija "mazais zaldātiņš", kurš palīdzēja īstenoties dzīvē idejām, ko ģenerēja toreizējās Rakstnieku savienības "lielie prāti": Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis, Imants Auziņš, Jānis Peters, Māris Čaklais. Tomēr tieši Daina ļāva ģeniālām idejām neizdzist, bet kļūt par Notikumu," uzsver Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
Atvadīšanās no Dainas Avotiņas notiks ceturtdien, 9. janvārī, plkst. 13 Valmieras krematorijā.