Festivāls ir īsti autorkino svētki demokrātiskā gaisotnē. "Telpa, kur koncentrēties un iedziļināties. Mēs to saucam par kino," festivāla jēgu formulē mākslinieciskā direktore Marita Kapla.
Sestdien, 1. februārī, 37. Starptautiskais Gēteborgas filmu festivāls ar laureātu godināšanas ceremoniju tika slēgts, bet filmas pilnās zālēs (pārsvarā ikdienas publika ar pirktām biļetēm) turpināja rādīt vēl līdz 3. februārim. Pirms Dragon Awards balvu pasniegšanas ceremonijas festivāla dalībnieki milzu Scandinavian arēnā bija aicināti uz Godfrija Redžio režisēto un Frānsisa Kopolas producēto dokumentālo filmu Koyaanisqatsi - dzīve ārpus līdzsvara (1983) ar komponista Filipa Glāsa (festivāla īpašais viesis) mūziku - meditāciju par cilvēka saprāta un civilizācijas attiecībām. Glāsa minimālisma interpretiem - Filipa Glāsa ansamblim, Gēteborgas simfoniskajam orķestrim un korim - negaidīti pievienojās arī lietus, ļoti iederīgi grabinot pa arēnas jumtu.
Žūrija, kurā strādāja Čadas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Dānijas kinematogrāfisti, šogad par labāko Ziemeļvalstu filmu atzina Norvēģijas režisora Hišama Zamana filmu Vēstule karalim/Brev til kongen. Žūrija lēmuma pamatojumā uzsver režisora talantu veidot niansētus "nekurienē iesprūdušu cilvēku portretus, kurus mēs ierasti uztveram kā homogēnu masu". Pats režisors stāsta, ka ideja filmai radusies, kad viņš redzējis Oslo ierodamies autobusu ar bēgļiem, kuriem visiem bija vienādas jakas. Pateicības runā, saņemot balvu - Drakona statueti līdz ar 1 000 100 zviedru kronām -, H. Zamans emocionāli teica, ka vēlētos, lai šo brīdi piedzīvo viņa tēvs, kurš nekad nav atbalstījis dēla profesionālo izvēli, uzskatīdams, ka "kino ir izklaide un pornogrāfija" un ka nopietni stāsti šajā žanrā nav pastāstāmi. Svarīgi uzsvērt, ka šis noteikti nav politkorekts lēmums, ja kādam rodas šādas aizdomas. Par cilvēcības un iecietības meklējumiem globālajā pasaulē "ārpus līdzsvara" liecina arī citi žūrijas lēmumi. Ingmara Bergmana debijas balvu saņēma itāļu teātra dramaturģe un aktrise Emma Dante par filmu Iela Palermo. "Emmas Dantes dievišķajā komēdijā, elle ir tepat aiz stūra," savu izvēli formulē žūrija. Cik asprātīgs, tik baiss paštaisnuma un principu divcīņas tuvplāns, kas no ikdienišķas situācijas - divu sievišķu ielu satiksmes kašķa - izaug līdz episkai neiecietības laikmeta metaforai. Labākā dokumentālā filma - Dvīņu māsas par izšķirtām ķīniešu bārenēm. Filmas būtību izsaka norvēģu režisores Monas Frisas Bertheusenas teiktais, saņemot balvu: "Tūlīt zvanīšu abām meitenēm - vienai uz Norvēģiju, otrai - uz Ameriku." Starptautiskās kritiķu žūrijas lēmums (FIPRESCI balva) šogad sakrita ar skatītāju simpātijām. Par katra režisora sapņu balvu varēja līksmot islandiešu režisors Benedikts Erlingsons, kurš uzņēmis "cik komisku, tik dziļu" (kritiķu formulējums) filmu Par zirgiem un cilvēkiem/Hross i oss, kurā caur islandiešu un viņu zirgu attiecībām eleganti atklājas cilvēku un dabas nesaraujamās saites.