Plašsaziņas līdzekļos plašu rezonansi izpelnījusies Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes izplatītā informācija par vairākiem satraucošiem cenzūras gadījumiem. Veidojot mācību līdzekļu komplektu sešgadniekiem – grāmatas Soli pa solim 4. daļu Ceļā uz vasaru (izdevniecība Pētergailis, 2012), Izglītības un zinātnes ministrija, atsaucoties uz īpatniem ētikas principiem, pieprasījusi no grāmatas izņemt vairākus izcilā latviešu dzejnieka Pētera Brūvera (1957-2011) dzejoļus, piemēram, Hakeru dziesma no krājuma Brīnumdzejoļi (2006) un Ko es daru, kad palieku viens? no krājuma Gliemezis un cīrulīte (1995). Tikmēr Valsts izglītības satura centrs uzsver, ka nav oficiāli izteicis lūgumu izdevniecībai Pētergailis mainīt mācību grāmatas Soli pa solim 4. daļas Ceļā uz vasaru saturu.
Līdzīga attieksme piemeklējusi arī citu mācību grāmatu, par kuru diskusija vēl turpinās, - Aijas Kalves un Ilzes Stikānes veidoto 9. klases literatūras mācību grāmatu, kurā pretenzijas izraisījuši citāti no latviešu klasikas: Aleksandra Čaka dzejolis Modernā idille aizstāts ar dzejoli Elēģija logā, darba burtnīcā Aleksandra Čaka dzejoļa Dzērāja dziesma vietā ievietots fragments no Poēmas par ormani, turklāt vairākos Čaka dzejoļos, Anšlava Eglīša lugās, maoru teikā, Gundegas Repšes romānā Alvas kliedziens, Paula Bankovska stāstā svītrotas rindkopas, teikumi, rindas vai atsevišķi vārdi.
"Mācību literatūras recenzēšanā vienmēr, un arī šajā gadījumā, tiek
piesaistīti divi recenzenti - zinātniskais recenzents un praktizējošs
attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs. Šos recenzentus nodrošina
izdevējs. Tā kā recenzentu viedokļi par mācību komplektu Literatūra 9. klasei
bija pretrunīgi, tad Valsts izglītības satura centrs izmantoja iespēju
pagarināt izvērtēšanas termiņu līdz 6. aprīlim," aģentūrai LETA skaidroja Valsts izglītības satura centra sabiedrisko attiecību
speciāliste Baiba Bērziņa.
Vēstulē R. Ķīlim un I. Druvietei Latvijas literāti pauž sašutumu par cenzūras un autortiesību pārkāpumu gadījumiem, norādot: "Izglītības un zinātnes ministrija ir nostājusies šķietamā un bīstamā tikumības un ētikas sardzē. Šādā veidā subjektīvais tiek uzdots par vērtību mērauklu, bet literatūra zaudē iespēju pilnvērtīgi īstenot devumu, ko tā sniedz vispusīgā cilvēka garīgajā izaugsmē, gan mācot dzimtās valodas daudzslāņainību, gan vedinot bērnus un jauniešus iepazīt dzīvi. Izcilāko autoru un daiļdarbu atzīšana par neētiskiem ir maldīgs un tuvredzīgs skats uz literāro tekstu pasauli, kas iemieso cilvēka brīvību un veido personīgu sarunu ar pasauli, to mākslīgi neierāmējot un nevienkāršojot. Literatūra, kas neproponē mītus, nav maitājoša; tā gudri, redzīgi un godīgi rāda dzīvi. Tāpēc mācību satura kontekstā literatūra var būt labs iemesls runāt par sarežģītām tēmām, bailes un nedrošību neslēpjot aiz pazīstamu Latvijas autoru un pat klasiķu (A.Čaks) radīto tekstu cenzēšanas."
Vēstules autori uzsver, ka nav pieļaujama vēršanās pret autoriem un viņu literārajiem darbiem, velkot subjektīvas labs-slikts vai vēlams-nevēlams robežas, jo augstvērtīga literatūra un tās plašā tematika ir ne vien vēlama, bet arī nepieciešama gudru un spēcīgu personību veidošanā.
Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājai Inai Druvietei adresēto vēstuli parakstījuši daudzi sabiedrībā zināmi un augsti vērtēti literāti, tajā skaitā rakstnieki Māris Bērziņš, Dace Rukšāne, Gundega Repše, Kristīne Želve, Nora Ikstena un Inga Ābele, dzejnieki Liāna Langa, Jānis Elsbergs, Valts Ernštreits, rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis, kultūrkritiķis Normunds Naumanis un citi (kopumā ap 60 parakstu).