27 240 eiro lielu finasējumu saņēmusi Zanes Oborenko animācijas filma 2. augusts (studija Atom Art). Filmas scenārija un darbības vides pamatus veido Franca Kafkas 1920. gada 2. augusta vēstule Milēnai Jesenskai. Animācijas vizuālo pamatu veidos 20.gadsimta 20. gadu estētika, tiks veidota smilšu tehnikā, kas sava graudainuma dēļ atgādina 20.gadsimta pirmās puses analogās fotogrāfijas.
Santas Skuteles dokumentālā filma Kvanta kods (Jura Podnieka studija) saņēmusi 11 206 eiro lielu finansējumu. Tā būs portretfilma par zinātnieku un viņa neparasto pasaules redzējumu, par viņa pētījumiem un ieguldījumu Latvijas un pasaules zinātnē. Filmas varonis ir LU Fizikas un matemātikas fakultātes vadošais pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs.
16 300 eiro liels finansējums piešķirts Staņislava Tokalova dokumentālajai filmai Tāls (studija Ego Media). Filma stāsta par ģeniāla šahista, pasaules čempiona Mihaila Tāla traģisko un neparasto dzīvi. Tā balstīta arhīva materiālos un intervijās, mūziku filmai radīs Mihaila Tāla meita pianiste un vokāliste Žanna Tāla.
Ivara Tontegodes dokumentālā portretfilma par Knutu Skujenieku (studija Pomegrande) ieguvusi 6 000 eiro. Filmas centrālais tēls ir Dzejnieks, kurš ar smaidu un neizmērojamu inteliģenci stāsta par dzīvi aiz dzeloņdrāšu žoga un par vēl grūtāko atgriešanos padomju Latvijā.
Agneses Laizānes spēles īsfilma Spoguļvīrs (Vides filmu studija) atbalstīta ar 36 607 eiro. Lampu drudža dēļ Viks izgāžas konkursā – nespējot uzstāties publiski. Vīlies sevī, topošais jurists nejauši iepazīstas ar noslēpumaino Spoguļvīru, kurš piedāvā viņam palīdzēt atgūt pašapziņu un kļūt tādam, kāds Viks vienmēr ir sapņojis būt. Filmas vizuālajā konceptā tiek apvienota dažādu filmu žanru stilistika – film noir atmosfēra, ekspresionisma un sirreālisma elementi un kā būtisks filmas vizuālais koncepts un stāstu virzošs elements ir horeogrāfija – laikmetīgās dejas.
Pētera Ķimeļa spēles īsfilma Notikums Kālija parkā (studija Fa Filma) saņēmusi 15 573 eiro lielu finansējumu. Psiholoģiska spriedzes filma, stāsts par draudzību, uzticēšanos, bailēm un nodevību, diviem brāļiem un viņu attiecībām.
36 608 eiro lielu atbalstu ieguvusi Madaras Dišleres spēles īsfilma Dārznieks (studija Tasse Film). "Filma iecerēta kā poētisks stāsts par vecā Dārznieka un Dārza, kurš viņam nepieder, bet ko viņš uzskata par savu, mīlestību. Dabas mežonīgais skaistums un gadu desmitiem koptā Dārza dāvātie augļi iet roku rokā ar cilvēka mērķtiecīgi ieguldīto darbu, rūpēm un mīlestību. Dārznieks savu vietu šajā dzīvē atrod vienīgi Dārzā, kurš viņu saprot un atbalsta, dod iemeslu dzīvot. Ar cilvēkiem viņš neprot un pat nevēlas sarunāties," par projektu stāsta režisore Madara Dišlere.
Reiņa Spailes spēles īsfilma Tukšās zemes ritmi (studija Lokomotīve) arī ieguvusi 36 608 eiro lielu atbalstu. Filma ataino Latvijas lauku ciemata sabiedrību, kur dabas plašumi un bērnības sapņošana mijas ar iznīkušu mikro sabiedrības modeli.
Debijas filmu konkurss tika izsludināts pirmo reizi un tā mērķis ir atbalstīt debijas filmu veidošanu, finansējot Latvijas jauno režisoru dokumentālo filmu, īsmetrāžas spēlfilmu un īsmetrāžas animācijas filmu ražošanu, veicinot jauno autoru profesionālo un radošo izaugsmi, kā arī ilgtspējīgu Latvijas filmu nozares attīstību. Debija šī konkursa izpratnē ir pirmais režisora attiecīgā filmu veida projekts, kas tiek veidots Latvijas producējošā kompānijā un nav kādas izglītības iestādes ieskaites darbs.
Par finansējumu cīnījās 17 kandidāti. Konkursā iesniegtos projektus vērtēja NKC spēlfilmu
eksperti Andis Mizišs un Edmunds Jansons, animācijas filmu eksperti Zane
Balčus un Dzintars Krūmiņš, dokumentālo filmu eksperti Pēteris Krilovs
un Anna Rozenvalde, kā arī NKC pārstāvis (visās ekspertu komisijās)
Uldis Dimiševskis.