Kāzas Lepers spēlē cilvēku, kurš aizsūtījis savu draudzeni uz Turciju fiktīvi apprecēties, sataisījis lielas ziepes un kuram šīs draudzenes vecāki piedraud ar nopietnām nepatikšanām, ja meitene netiks dabūta atpakaļ. Tā ir komēdija, gada lielākā filma Turcijā, apmēram tāda kā viņu Rīgas sargi, ar virkni valstī slavenu aktieru un lielu budžetu.
"Vairāk kā mēnesi dzīvoju Stambulā. Sākumā nezināju pārējos aktierus, bet iebraucot viesnīcā ieraudzīju, ka pie tās spieto cilvēku bari un kaut ko gaida. Kad viens no maniem kolēģiem iznāca ārā, visi metās klāt, un es sapratu, ka filmēšos kopā ar Turcijā ļoti slaveniem aktieriem," stāsta Lepers.
Pie lomas viņš ticis ar aģentūras palīdzību, kura apskatījusies portfolio ar piecu minūšu filmu, desmit bildēm no fotosesijas un desmit bildēm no izrādēm un kino, kā arī CV. Meklēts tieši Lepera izskata aktieris, turklāt par labu nācis arī tas, ka viņa varonis filmā arī pēc tautības ir latvietis. Savukārt meitene, kura tēlojusi viņa pārdoto latviešu līgavu, bijusi no Horvātijas. "Tā ir komēdija, un gala rezultāts, es domāju, ir sanācis tiešām diezgan asprātīgs," stāsta Lepers.
Filma paredzēta Turcijas tirgum un tiek prognozēts, ka tā kļūs par lielu grāvēju. Līdz ar to pastāv iespēja, ka Turcijas vēstniecība Latvijā varētu piedāvāt iespēju to noskatīties arī Latvijas skatītājiem, tomēr līdz galam skaidrs tas vēl neesot. Jautāts, vai arī honorārs par darbu bijis atbilstošs filmas grāvēja statusam, aktieris smaidot attrauc, ka tam nav nozīmes, tomēr piebilst, ka Turcijā mākslu novērtē daudz dāsnāk nekā Latvijā. Vienlaikus viņš uzver, ka tas ir loģiski – Turcijā filmu redzēs vismaz miljons skatītāju, un līdz ar to producenti var nopelnīt vairāk naudas un arī vairāk samaksāt aktieriem.
"Ar turkiem strādāt bija diezgan interesanti. Mentalitāte ir pilnīgi cita. Filmēšana turklāt notika Ramadāna laikā, un kā zināms tas ir laiks, kad tu nevari darīt pilnīgi neko. Bet daudzi vienalga grēkoja un filmēšanas laukumā gan ēda, gan dzēra ūdeni. Tiesa laukumā bija arī lūgšanas paklājiņi, un bija cilvēki, kas arī lūdzās. Ramadāna laikā tas ir īpaši svarīgi, daudzi badojās un neēda, tāpēc tas bija tas, kas uzturēja viņos spēku. Man ļoti patika filmēšanas process un arī Stambula. Dzīvojot uz vietas sākumā izjutu to, ka mani blondie mati cilvēkiem uz ielas liekas eksotika un uzreiz redzams, ka esmu tūrists, taču beigās sapratu, ka vienalga ir iespējams iejukt pūlī. Ja tava gaita un stāja rāda, ka saproti un zini uz kurieni ej, tev neviens vairs nepievērš uzmanību," atzīst Lepers.
Šī ir pirmā filma ar aktiera līdzdalību Tuvajos austrumos, taču ne pirmā eksotiskā pieredze – pirms tam iznācis strādāt arī ar korejiešiem. Tāpat viņš atklāj, ka nesen ticis pie galvenās lomas lielā mūziklā teātrī Krievijā, Sanktpēterburgā. Šobrīd notiekot mēģinājumu process caurs Skype, bet janvārī būs jābrauc uz Krieviju. "Krievijas tirgus mūsu aktierus saprot vislabāk. Piemēram, tikko dabūju Dantesa lomu filmā par Puškinu. Mums ar viņiem ir viena – Staņislavska skola. Turklāt Krievijas krievi pieņem baltiešu akcentu, tur jau ir Laima Vaikule, Ivars Kalniņš un citi. Es domāju, ar tiem pašiem amerikāņiem mums ietu daudz grūtāk. Bet dzīvē nekas nav neiespējami. Latvietis jebkur var izsisties, vajag tikai gribēt un rīkoties. Ir mērķtiecīgi jāiet uz provēm – tā kā es to daru Krievijā. Jāstrādā pie savas attīstības. Protams, ka jārēķinās ar to, ka var atteikt, jo tādi kā tu ir miljoniem. Simts durvis aizveras, bet vienas atveras. Nav jau tā, ka kāds pēkšņi piezvanīs un teiks – tu mums baigi esi vajadzīgs. Nu būsim godīgi – nevienam tu neesi vajadzīgs, ja tu neko nedari. Pilna pasaule ar aktieriem, nepārtraukti ir jādarbojas pašam. Man ir aģente Maskavā un viņa meklē iespējas. Protams, gadās arī neveiksmīgas proves, bet nepadodos, un sāk parādīties rezultāti. Jāapzinās, ka uz katru lomu pretendē ļoti liels skaits aktieru, pat Roberts Daunijs juniors, lai tiktu pie Dzelzs vīra lomas, kas bija viņa sapnis, gāja cauri provju procesam, finālā tika pieci tik pat spēcīgi Holivudas aktieri un beigās viņš to lomu dabūja," saka Lepers.