Baltajā naktī, 5. septembrī, apmeklētāji aicināti uz vairākiem bezmaksas pasākumiem - rituālisku tējas dzeršanas pikniku ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu, audio pastaigu pilsētvidē, mākslinieces Sarmas Gabrēnas performanci, kā arī īpašu programmu jauniešiem un ģimenēm ar bērniem. Paralēli aktivitātēm būs iespēja aplūkot Survival Kit 11 izstādi līdz pat plkst. 2.
Sestdien jaunieši aicināti piedalīties jauna formāta radošajā darbnīcā Līdzdalības skola, kuras laikā kopā ar režisori Kristu Burāni dalībnieki radīs mākslas darbu – protestu. Darbnīcā varēs iepazīties ar dažām mākslinieciski interesantām aktīvisma formām un tiks aicināts domāt, kā būt drosmīgiem un sociāli aktīviem situācijās, kad saskaramies ar netaisnīgumu. Līdzdalības skolas radošās darbnīcas mērķis ir pievērst jauniešu uzmanību iespējām un nepieciešamībai būt aktīviem brīžos, kad tiek pieņemti sabiedrībai būtiski lēmumi. Šai darbnīcai aicina pieteikties ikvienu interesentu, vecumā no 14-25 gadiem. Savukārt svētdien, 6. septembrī, uz festivālu aicinātas ģimenes ar bērniem, kurām būs iespēja piedalīties urbānās ornitoloģijas darbnīcā.
Visa festivāla norises laikā līdz pat 4. oktobrim apmeklētāji aicināti arī uz citiem publiskās programmas Kommunalka-Community pasākumiem, kas norisinās gan festivāla telpās, gan ārpus tām. Nosaukums Kommunalka-Community iezīmē jautājumus un problēmas, kas Latvijā pastāv, veidojot iekļaujošu sabiedrību. Kopā ar uzaicinātajiem viesiem tiks mēģināts saprast problēmas, raisīt diskusijas un meklēt risinājumus iekļaujošākas nākotnes sabiedrības veidošanā.
Vienpadsmitā Survival Kit kuratore ir Katja Krupeņņikova un tā tēma - Būt drošībā ir bīstami (Being safe is scary). Festivāla nosaukums Being safe is scary aizgūts no mākslinieces Banu Džennetoglu (Banu Cennetoğlu) 2017. gadā speciāli izstādei Documenta 14 radītā darba. Teksts ir aizgūts no grafiti, ko māksliniece pamanīja uz Atēnu Nacionālās tehniskās universitātes sienas, kad 2016. gada martā tika parakstīta ES un Turcijas vienošanās par bēgļiem. Pārkāpjot starptautiskos likumus par bēgļu aizsardzību, vienošanās piespieda izdot Turcijai katru nelegālo Grieķijas robežšķērsotāju. Pagaidu nometnes Grieķijas salās kļuva par aizturēšanas vietām uz nenoteiktu laiku, vairojot izmisumu, trauksmi un pašnāvību skaitu. Pārņemot šo neviennozīmīgo nosaukumu, Survival Kit 11 iesaistās plašākās diskusijās par drošību un politisko vardarbību.
Drošības un aizsardzības jēdzieni atrodas šodienas politiskās iztēles centrā un tiek izmantoti, lai pamatotu karus, nacionālistiskas programmas, rasismu un nevienlīdzību, lai leģitimizētu un normalizētu novērošanu un pašuzraudzību, agresiju, naidu, izolētību un citus reakcionārus uzskatus un ideoloģiju. Baiļu politika barojas no nedrošības. Valdošā sistēma balstās uz ilūziju par aizsardzību, kas veicina brutālu konkurenci un uzspiež gan finansiālas, gan morālas parādsaistības.
Paradoksālā kārtā tieši visneaizsargātākie sabiedrības locekļi parasti tiek klasificēti kā drauds. Par bīstamiem tiek uzskatīti tie, kurus stigmatizē seksuālās identitātes, rases, sociālās klases, reliģijas vai dzimuma dēļ. Virkni fobiju izraisa arī migranta tēls, ko savā retorikā izmanto populistiskas un reakcionāras kustības. Arī cilvēki, kas rīko protestus un pretojas status quo, tiek uztverti kā pastāvošās iekārtas drauds. Bet ja šie cilvēki tiek dēvēti par "draudiem", tad jāvaicā - kas ir apdraudētais? Un kādi ir pārējie (īstie) draudi, kas tiek noklusēti šo konstruēto draudu ēnā?
Šī izstāde cenšas iezīmēt, kāpēc steidzami nepieciešams mainīt mūsu pieņēmumus par drošību, mēģinot šo jēdzienu no jauna savienot ar tādām praksēm kā mīlestība, kopība, savstarpējs atbalsts, uzmanība, rūpes vienam par otru un par apkārtējo vidi.