It kā dramatiski nokritis mākonis, pārmērīgu ambīciju upuris, gluži kā traģiskais Ikars (viņa spārni ir prustiskās atmiņu ainavas drupas); telpas stūrī nomaldījusies ziedlapiņa, kas kļūst par patvērumu satricinājumu un nenoteiktības laikos; jūtas, kas nekad neaizmirstas, – vakar Venēcijas mākslas biennālē tika atklāts Latvijas paviljons, kurā iemājojušas astoņas figūras. Māksliniece Amanda Ziemele ar savu ekspozīciju O day and night, but this is wondrous strange... and therefore as a stranger give it welcome aicina izstādes apmeklētājus ieņemt atvērtu un pieņemošu nostāju, lai pēc iespējas labāk sajustu viņas izvēlēto glezniecības oriģinālvalodu.
Vairākas dimensijas
Latvijas paviljona idejas un koncepcijas centrālā naratīva pamatā ir angļu skolotāja un teologa Edvīna Abota novele Plakanzeme. Izdomāts stāsts vairākās dimensijās (Flatland. A Romance of Many Dimensions), ko rakstnieks publicējis 1884. gadā ar pseidonīmu Kvadrāts. Šis klasiskais zinātniskās vai matemātiskās fantastikas darbs rotaļīgi tiecas paplašināt savu lasītāju iztēli ārpus katra dimensionālo aizspriedumu nospraustajām robežām un iecerēts kā Viktorijas laika sabiedrības parodija un slavas dziesma zināšanām un iztēlei.
Izstādes nosaukumā ir izmantotas rindas no Viljama Šekspīra lugas Hamlets, kas atrodamas jau pieminētajā grāmatā.
"Amandas Ziemeles projekts ir atbrīvojošs: izraujoties no aizspriedumainu priekšstatu uzspiestās telpiskās disciplīnas, skatītājs nonāk iluzorā hibrīdzonā, kurā valda dāsnums un mierinājums, saudzība un ievainojamība – un kuru veido izkaisītas, brūkošās struktūrās sakārtotas haptiskās formas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 19. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00