Izstādes koncepta autors ir režisors, scenogrāfs, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) docents Viktors Jansons, un tajā piedalās LMA Stikla mākslas katedras vadītāja - profesore Vineta Groza, un maģistrantūras studentes – Baiba Dzenīte, Dace Mola, Everita Jansone, Ilze Apine, Renāte Zeimule un Marta Romanovska.
Izstādē apskatāmajos stikla mākslas darbos saplūst pagātnes mantojums ar mūsdienām, dodot iespēju Aspazijas literāro darbu skatītājam “lasīt” ar citu izteiksmes līdzekļu palīdzību. “Es studentiem piedāvāju lasīt literāros darbus un tos atrisināt nevis uz skatuves, veidojot telpu, bet stikla mākslas objektos. Pa šiem gadiem ir tapušas izcilas interpretācijas, balstoties uz Blaumaņa, Raiņa, Virzas un Antuāna de Sent Ekziperī darbiem, bet Aspazijas Zalša līgavas interpretācija stiklā ir kas īpašs. Aspazija pati par sevi ir parādība, izcila simbolisma un jūgendstila dzejniece, dramaturģe, kaislīga sieviete. Viņas "Zalša līgava" ir līdzvērtīga sengrieķu Mēdejai un Antigonei. Viņa nevarēja atstāt vienaldzīgus studentus," atzīst Viktors Jansons.
Studenti savos autordarbos atklāj reālās un mītiskās pasaules simboliskās zīmes, virszemes un zemūdens pasauli. “Stikls ir viens no sarežģītākajiem un maģiskākajiem elementiem, ko ir apcerējuši un izmantojuši cilvēki no senseniem laikiem. Tas ietver sevī brīnumainu spēju gan valdzināt, apbrīnot, gan iedarboties uz cilvēka zemapziņu. Stikls ir visuvarens,” ir pārliecināts Viktors Jansons.
Izstādes kuratore, profesore Vineta Groza atzīst, ka izstāde dos iespēju novērtēt LMA Stikla nodaļas studentu veikumu, apzināties atšķirīgo un akcentēt kopīgo: “Tā ļaus stikla nozarē strādājošajiem gūt jaunas ierosmes radošajā procesā no studentu darbiem, tādējādi stiprinot Latvijas mākslas telpu.”
Izstāde Aspazija. Zalša līgava. Interpretācija stiklā notiek Starptautiskā dzejas festivāla ietvaros un būs skatāma līdz šā gada 20. novembrim.