"Dace Lielā glezno dabu, kas Latvijas sabiedrībai ir dzīves ciklu simbols, kurš vienlaikus uzdod jautājumus, sniedz atbildes un ir neizsmeļams savā daudzveidībā. Daces Lielās gleznas ir kā vīzijas par mūžīgo dabas klātbūtni cilvēku dzīvē, kas laikam ejot nekad neatkārtojas," raksta mākslas zinātniece Diāna Barčevska.
Arī šoreiz izstāde ir par dabas procesiem, kur galvenā uzmanība ir veltīta gleznotās ainas noskaņai. Māksliniece savu jauno ekspozīciju raksturo šādi: "Katra diena var sagādāt vizuālu pārsteigumu vai atklāsmi. Ir arī pavisam ikdienišķa ainava un tikai mainoties gadalaikam tā kļūst citāda un vienreizīga. Atmiņā viss jaucas kopā, bet tēls saglabājas un es domāju - gleznot vai negleznot."
Izsmalcinātā, klusinātā kolorītā veidotas nejaušas ieraudzītas ainas – aizauguši dīķi, mežmalas, garām slīdoša ūdens virsmas, ziedošas pļavas - skatītāju apziņā izveidojušas priekšstatu par mūsdienu ainavas estētiku, kur pievēršamies neskartai, dabiskai ainavai, intriģējošai jebkurā gadalaikā. Rodas sajūta, ka dodamies pastaigā kopā ar mākslinieci un skatāmies uz pasauli viņas acīm. Dace Lielā: “Gleznas top pēc atmiņas. Tā gleznojot, uz audekla parādās tikai svarīgākās lietas. Nebūtiskais pazūd.”
Dace Lielā ir vienīgā mūsdienu māksliniece, kas par dabas gleznojumiem 2021. gadā bija nominēta laikmetīgās mākslas prestižajai Purvīša balvai.
Par nomināciju: "Daces Lielās ainavas piedāvā citu telpas un skatītāja attiecību spēli. To vislabāk varētu raksturot kā pilsētnieka, urbānās kultūras patērētāja, izraušanos no savas antropocentriskās un tehnogēnās estētikas ietvariem, lai sastingtu pirmā ieraudzītā dabas stūrīša burvestībā. Fragmentārā dabas estētika, kas pārvēršas kopējā, vienotā vēstījumā kuru vēl nozīmīgāku padara aktuālais konteksts – dabas kā galvenās vērtības apzināšanās globālas klimata katastrofas priekšvakarā." ( Dr.art. Andris Teikmanis).