Ērgļi ir atveidoti plašiem, brīviem triepieniem, un šķiet, ka putni – kā allaž Bāzelica darbos, tie ir apgriezti kājām gaisā – lido kādā nenoteiktā telpā. Kurators Andreass Cimmermanis, kurš veidojis ievērojamo Georga Bāzelica izstādi (2023) Vīnes Mākslas vēstures muzejā, izstādes adler barfuß katalogā norāda, ka dažas jaunās Bāzelica gleznas atsauc atmiņā Lūkasa Krānaha Vecākā darbus un "pludmales gleznas, ko Pikaso radīja Dinārā, Bretaņā, XX gadsimta 20. gados". Bāzelics izmanto špakteles, nevis otas un rada zīmes, kas atgādina "vidējā un vēlīnā perioda Rembrantu un vēl jo vairāk Hokusai zīmējumus ar pildspalvu un tušu", raksta Andreass Cimmermanis, piebilstot, ka mākslinieka pieskāriens ir "filigrāns un spēcīgs vienlaikus" un "tas ir tipisks Bāzelica paradokss".
Gleznotājs Georgs Bāzelics savas izstādes adler barfuß atklāšanā galerijā Thaddaeus Ropac Zalcburgā. Foto – Jegors Jerohomovičs
Georgam Bāzelicam ir 86 gadi, pašlaik viņš pārvietojas ratiņkrēslā, taču savas gleznas pilnībā rada pats – uz dažiem audekliem var pamanīt ratiņkrēsla riepu nospiedumus. Divos lielākajos izstādes darbos ir iemūžināts monumentāla mēroga putnu pāris lidojumā – ērgļu spārni ir izplesti gandrīz trīs metru platumā. Putni ir attēloti uz kalnu masīva fona, un tā ir tieša atsauce uz mākslinieka pirmo gleznu ar ērgļiem. Jau 15 gadu vecumā viņš ir attēlojis divus ērgļus lidojumā virs kalniem un vairākus gadu desmitus ir regulāri atgriezies pie šī motīva.
Kopš 60. gadiem Georgs Bāzelics konsekventi atjauno savu praksi, izmantojot novatoriskus formālos risinājumus. Viņa glezniecības tehnika ir nepārtraukti mainījusies, taču viņš ir palicis uzticīgs savām iecienītākajām tēmām. Viena no tām ir gleznotāja sievas Elkes portreti. Atgriešanās pie izteikti simboliskā ērgļa motīva jaunākajā sērijā ietver plašu vēstures un mākslas vēstures atsauču klāstu, kuru vidū ir Rembranta Ganimēda nolaupīšana. Šī glezna ir Drēzdenes Vecmeistaru glezniecības galerijas kolekcijā, un tā Bāzelicam ir pazīstama kopš agras jaunības. "Ērglis iemieso īpašības, kas tūkstošiem gadu ir rosinājušas cilvēka iztēli," raksta Andreass Cimmermanis. Tas ir arī ļoti svarīgs heraldisks simbols Vācijas vēsturē.
Georga Bāzelica darbi gandrīz vienmēr ir saistīti ar viņa pieredzi un iespaidiem, kas gūti bērnībā Drēzdenē un turpmākajos gados Berlīnē. Atgriežoties pie pagātnes motīviem, Bāzelics piedāvā savas pārdomas par glezniecības nozīmi. "Es arvien iegrimstu sevī, un viss, ko daru, tiek izvilkts no manis paša," teicis mākslinieks.
Paralēli izstādei Zalcburgā pašlaik notiek arī Georga Bāzelica darbu skate Antīkās mākslas galerijā Sabjonetā, Itālijā (šī ekspozīcija būs atvērta līdz 24. novembrim).
Informācija: ropac.net