Tapuši divpadsmit gan lielformāta, gan mazās formas darbu akrila tehnikā, tos papildina skulptūra un video projekcija. Šos darbus ir iedvesmojusi un caurvij paša mākslinieka personīgā pieredze, kas gūta, dzīvojot pie Daugavas, Ķīpsalā. Tās vidusposmā pie Ģipša fabrikas ir vieta, kur gan vasarā, gan ziemā upē iegremdējas tie, kuriem tas šķiet nepieciešams. Arī pašam māksliniekam. Visbiežāk peldētājus neredz, tomēr tie pamanās atstāt pēdas aiz sevis, kas ļauj nojaust, ka tie tur bijuši. Šo vietu gleznotājs ir nodēvējis par Peldētavu.
Ķermeniskā, tīri fizioloģiskā upes sajūta vedina tālāk – Daugava, ūdens un atgriešanās Latvijā ir tēli, kas veido kompozīcijas un apvieno spriedzi ar plūstošu mieru un klusumu. Darbi, kas ne vienmēr pakļaujas verbālam aprakstam vai paskaidrojumam, bet vilina tos piedzīvot klātienē. Apzinātais – poētiskais, estētiskais, bet vēl vairāk neapzinātais – meditatīvais, sakrālais, mūžīgais.
Pats mākslinieks atzīst, ka pie saviem darbiem strādā, balstoties glezniecības tradīcijā, vienlaicīgi apzinoties glezniecības kā mākslas formas attīstību. Darbu pamatā ir ainava ar savu kompozīciju, savu ritmu, savu būtību, kas jāierauga un jāatpazīst. Īpaši pēdējos gados mākslinieku vilina liels formāts, triepiena vēriens, tumšāka tonalitāte un spēle – pāreja sarp apzināto un neapzināto. Katrs pats ir aicināts doties uz izstādi un iekāpt upē.
Izstāde Peldētava būs skatāma līdz 30. aprīlim.