Es tev sarīkošu izstādi! – pirms pusotra gada māksliniekam Ernestam Vītiņam solījusi viņa māsīca jaunā mākslas zinātniece Katriona Luīze Rožlapa, kura ar milzīgu apņēmību gājusi uz šo mērķi un atradusi dzirdīgas ausis savai iecerei. Galu galā viņas vārda turēšana realizējusies mākslinieka personālizstādē Stikla labirintā, kas līdz 17. martam apskatāma Rīgas mākslas telpas Lielajā zālē.
"Iedvesmots un entuziasma pilns es ķēros pie darba – man bija svarīgi nevis parādīt atsevišķus objektus, bet izveidot ekspozīciju kā vienotu veselumu, kas iegulst telpā," atminas Ernests Vītiņš, kura darbu sarakstā tolaik jau bija ierakstīts grandiozais, divdesmit divas tonnas smagais, rokām darinātais "priežu mežs" ar nosaukumu Dabā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centra foajē.
Vienots veselums
Šajā izstādē eksponētas vairākas stikla krāvuma tehnikā radītas skulptūras, kas izvietotas stikla labirintā. "Viss, ko apmeklētāji redz Rīgas mākslas telpā, ir kā viena skulptūra. Es vēlējos piedāvāt cilvēkam iespēju ienirt tajā. Apmeklētājs kļūst par daļu no šīs skulptūras. Viņš pats kļūst par skulptūru," skaidro mākslinieks.
Doma par labirintu Ernestam Vītiņam radusies sarunu ceļā ar Katrionu Luīzi Rožlapu. Katra dzīves ceļš ir kā aizraujošs, dažkārt biedējošs, citkārt maldinošs, vilinošs un visaptverošs labirints. Arī viņa paša radošais gājums bijis strupceļu un izzināšanas pilns process.
"Tas ir mans ceļš pēc Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras absolvēšanas, sākot savu darbību tukšā vietā. Tas apzīmē manu maldīšanos vizuāli neredzamā labirintā, kurā tu redzi savus mērķus, bet tajā pašā laikā netiec uz priekšu," salīdzina mākslinieks, kuram pirmie pasūtījuma darbi palīdzējuši atrast pirmos pagriezienus.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 5. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!