Kristaps Kalns, Dienas mediji

"Mana nestudēšana lielā mērā izriet no nespējas saņemties, bet mani nepamet doma to izdarīt. Vai Latvijā? Tas ir sarežģīts jautājums, bet es noteikti vēlos studēt mākslas vēsturi. Tas ir adekvāts pamats, kas dod priekšrocību, erudīciju un spējas," uzskata divdesmitgadīgais kurators un mākslas aprakstnieks Tomass Pārups.

Kas ir Tomass Pārups? "Jā, es zināju, ka viņa negribēs runāt" – iznāk grāmata par Sarmīti Māliņu

"Grūti ir rakstīt par to, kas izraisa patiesu pārdzīvojumu. It īpaši, ja to izraisa māksla, kas ir vārdos skopa. Tādos gadījumos rodas vēlme nedomāt par to, kas ir apkārt, bet tikai un vienīgi par pašu mākslas darbu. Tas ir grūtāk nevis tāpēc, ka jāmežģī prāts, lai atrastu pareizos vārdus, bet gan tāpēc, ka, rakstot par mākslu, kas pašu aizkustina, kaut kas piespiež sākt taisnoties. Kā mirklī pēc atzīšanās mīlestībā. Šādu disonansi manī izraisa Sarmītes Māliņas darbi," raksta monogrāfijas autors Tomass Pārups. Divu gadu laikā ar mākslinieci viņam izveidojušās "ļoti ciešas, pat familiāras attiecības". Abi sazvanoties vai pat satiekoties teju katru dienu.

Izdevniecībā Neputns ir iznācis izdevums, kurā apkopoti visi Sarmītes Māliņas darbi, par kuriem saglabājušās kādas vizuālas liecības. Vai nav biedējis faktos balstītais mīts, ka Māliņai nepatīk runāt un intervēties? "Mani tas vispār nebaidīja," saka autors. "Ticēji, ka viņa tev atvērsies?" "Nē," Tomass priecīgi smejas. "Biju pilnīgi gatavs, ka ieslēgšu diktofonu un Sarmīte uzreiz neko jēdzīgu nepateiks... Beigās jau pateica." Ar latviešu mākslas, iespējams, savdabīgāko un pašpietiekamāko mākslinieci Pārups iepazinies 15 gadu vecumā, kad Arterritory.com rakstījis par mākslinieku darbnīcām. "Sarmīte man uzdāvināja mazu zīmējumu ar lācīti un uzrakstīja – Tomasam. Tas mani ārkārtīgi aizkustināja," atceras Tomass. Sākot sadarboties ar galeriju Alma, viņš tās vadītājai Astrīdai Riņķei ierosinājis, ka vajadzētu Sarmītei Māliņai sarīkot personālizstādi. Tapa Asaras. Grāmatu jaunais autors sāka rakstīt uzreiz pēc izstādes – 2019. gada janvārī.

Uz inerces pamata

Tomass Pārups ir "nepieklājīgi" jauns mākslas kritiķis un kurators, kurš šobrīd ir tikai 20 gadu vecs. Par mākslu rakstīt viņš sācis, jau mācīdamies skolā. 2017. gadā izdevniecība Neputns laida klajā viņa pirmo grāmatu par mākslinieci Maiju Kurševu (sērijā Studijas bibliotēka). "Sāku par mākslu interesēties uz inerces pamata. Tas būtu tas pats, kas māksliniekam vaicāt, kāpēc viņš ir nolēmis būt mākslinieks," Tomass Pārups nevar nemaz skaidri pateikt, kas tieši viņu 15 gadu vecumā ievilcis mākslā. "Man liekas, ka vienkārši nebija citu variantu," secina mākslas aprakstnieks. Iespējams, ka tā bijusi tieši Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstāde Pacieties 2012. gadā izstāžu zālē Arsenāls, kuru viņš esot redzējis "bērna vecumā".

Grāmatā apkopoti materiāli, sākot ar studiju laika akvareļu reprodukcijām un beidzot ar pavisam nesen tapušiem objektiem un instalācijām. Iekļautas arī Māliņas radītās ilustrācijas un vāku noformējumi žurnālam Avots, kura mākslinieciskā redaktore viņa bija no 80. gadu beigām līdz žurnāla likvidēšanai 90. gadu sākumā. Grāmatā teksti mijas ar darbu reprodukcijām, fotogrāfijām no Māliņas personīgā arhīva, projektu skicēm, avīžu izgriezumiem un sarunām ar viņai pietuvinātām personām.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 23. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!