Rihards Zariņš (1869–1939) ir ražīgākais un viens no nozīmīgākajiem latviešu grafiķiem, kura devums ir ievērojams ne vien Latvijas, bet arī Krievijas mērogā. Izstādes eksponātu izlasi veido gan LNB lasītavu, gan krātuvju, gan dažādu kolekciju materiāli, un to daudzveidība vienlaikus atklāj kā R. Zariņa māksliniecisko daudzpusību, tā bibliotēkā pieejamo krājumu bagātības.
Starp R. Zariņa darbiem – izstādes eksponātiem – apmeklētājs atradīs pirmo Latvju dainu izdevumu (1894) ar mākslinieka zīmēto vāku, augstāko Latvijas apbalvojumu (Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa) diplomu paraugus, naudaszīmes un monētas, kuru vidū izcelts Latvijas brīvību simbolizējošais tautumeitas, t.s. Mildas tēls, bet tai blakus – Latvijas Republikas ģerbonis. Īpaša vieta ierādīta fundamentālajam izdevumam Latvju raksti. Izstādi papildina mākslinieka darinātie plakāti, ekslibri, ilustrētas grāmatas un citi materiāli no LNB bibliotēkas krājumiem, kas sniedz nelielu, bet atmiņā paliekošu ieskatu mākslinieka ražīgās dzīves veikumā.
Vidzemē dzimušais mākslinieks R. Zariņš ģimenes mājas pameta 1887. gadā, dodoties studiju gaitās uz Krievijas impērijas galvaspilsētu – Sanktpēterburgu, bet pēc tam mācījies Rietumeiropas mākslas centros – Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē. Pēcāk izcilo izglītību ieguvušais mākslinieks uzsāka spožu karjeru Krievijas Valstspapīru spiestuvē (1899–1919). Mākslinieka grafiskie darbi tiražēti daudzos miljonos eksemplāru. Tas īpaši atzīmējams tādēļ, ka latviešu grafiķis ir autors vai līdzautors lielākajai daļai Krievijas 20. gs. sākuma naudaszīmju. Tiesa, tā ir tikai daļa no viņa profesionālās darbības Sanktpēterburgā. Izstādē šo posmu reprezentē R. Zariņa izstrādātās tā laika papīra naudaszīmes un atsevišķs bibliogrāfisks retums – mākslinieka noformēta grāmata, kas izdotas pēc cara Nikolaja II pavēles.
Vienlaikus R. Zariņš svešatnē sevi skaidri apzinājies kā latvieti un nenogurstoši interesējies par latviešu etnogrāfiju, folkloru, kultūru un nacionālo mākslu, kuras izkopšanā strādājis visu savu dzīvi. Grafiķa mākslinieciskā darbība līdztekus studijām un darba pienākumiem Sanktpēterburgā un kopš atgriešanās Latvijā 1919. gadā izpildītie augstas nozīmes pasūtījumi, paša mākslinieka iniciatīvas, pedagoga darbs un ieguldījumus poligrāfijas attīstībā liek izcelt R. Zariņa ievērojamo lomu latviešu nacionālās pašapziņas, mākslas un Latvijas valsts vizuālās identitātes un simbolu veidošanā. Līdz ar nacionālo stāju, augsto tehnisko varēšanu un darbspējām mākslinieks caur saviem darbiem ir ieaudis savu vārdu arī tagadējā Latvijas kultūrtelpā.
Izstādes satura autors – Toms Herings, dizainere – Anete Krūmiņa, projekta vadītāja – Anda Boluža.