Izstāde vēstīs par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē.
Kuratori Kaspars Vanags, Zane Zajančkauska un Diana Fransena izstādei izvēlējušies starpdisciplināru pieeju. Izstādes mākslas darbi būs stāsti par personīgo atmiņu kultūru, savstarpēju tīklošanos un eksperimentālu jaunradi. Līdztekus mākslai ekspozīcijā būs iekļautas arī sadzīviska rakstura laikmeta liecības: ģimeniskiem diapozitīvu vakariem savulaik sarūpēti un vēlāk aizmirsti fotostāsti, caur koppapīru tiražēts samizdats, radioamatieru korespondences, neparastas dienasgrāmatas un īpatņu izveidotas vēsturisko priekšmetu kolekcijas, kā arī izcila šaha partija, kas izspēlēta starpkontinentāli pa pastu: cik gājienu, tik pastkartīšu.
Sagaidāms, ka izstāde raisīs daudz un dažādas atmiņas vidējās un vecākās paaudzes skatītājos, savukārt interneta laikmetā uzaugušajiem tā būs maz zināma, bet intriģējoša pasaule, kuru atklāt. Izstāde ļaus arī iepazīt māksliniekus, kuru veikumu pieskaita nozīmīgam pagrieziena punktam mūsdienu mākslas vēsturē un kas Latvijā būs redzami pirmo reizi, piemēram, Ons Kavara (On Kawara), Džons Baldesari (John Baldessari), Elans Kaprovs (Alan Kaprow), Marta Rozlere (Martha Rosler), Dīters Rots (Dieter Roth). Izstādes veidošanā iesaistījušies arī pazīstami jaunākās paaudzes latviešu mākslinieki Andrejs Strokins, Viktorija Eksta un Ingrīda Pičukāne, kas strādā ar nesenās vēstures atstātā mantojuma savdabībām.
Sākot ar pagājušā gadsimta vidu, arvien lielāka sabiedrības daļa sāka izmantot mehāniskās reprodukcijas un datu aprites ierīces ikdienā – telefonus, rakstāmmašīnas, kompaktās fotokameras. Vieni baudīja plašu pasta pakalpojumu klāstu no durvīm līdz durvīm un varēja izvēlēties gan Polaroid kameru, lai iegūtu attēlu vienā vienīgā eksemplārā, gan pavairot tekstus un attēlus ar Xerox kopētāju neierobežotā daudzumā. Citi tikmēr meklēja puslegālus risinājumus, kā ar pieejamām tehnoloģijām radīt patvērumu no ideoloģiskās kontroles.
Turklāt, atkāpjoties no šo ierīču lietošanas instrukciju pragmatisma, dažādojās tradicionālie pašizziņas žanri un sociālo lomu konstruēšanas instrumenti, tai skaitā dienasgrāmatas, atmiņu klades, vēstuļu draudzības, ģimenes albumi un citas personīgās arhivēšanas metodes. Šo dažādo materiālu kopums uzrunās skatītāju kā sen neatvērta pastkastīte, kurā sūtījumu gūzma sevī slēpj iespēju atrast kādu personīgi adresētu ziņu.
Izstādes galvenie atbalstītāji ir ABLV Charitable Foundation, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Eiropas Savienības programma Radošā Eiropa, Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Izstāde top, sadarbojoties ar Van Abes Laikmetīgās mākslas muzeju Eindhovenā un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.
Par Latvijas Laikmetīgās mākslas centru
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā SURVIVAL KIT, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, Manifesta, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.
Papildu informācija:
Marta Krivade
Latvijas Laikmetīgā mākslas centra komunikācijas vadītāja
[email protected], tel. 264863121