"Man patīk Latvija, tās daba, cilvēki, tāpēc visu to es gleznoju," tā pavisam vienkārši saka mākslinieks Jānis Anmanis. Viņa darbus var pazīt pēc latviskā koda. "Esmu uzticīgs savai tēmai, bet meklēju jaunas atklāsmes, izpausmes formas." Kad J. Anmanis stājies Mākslas akadēmijā, Indulim Zariņam parādījis kādas sešas Rembranta kopijas. Mākslinieks teicis, ka jāstājas gleznotājos. Bet togad tika izveidota rūpnieciskās mākslas nodaļa. "Esmu studējis pie Konrāda Ubāna, Aleksandra Dembo un citiem lieliem māksliniekiem. Iedvesmu smēlies no Induļa Zariņa, Aleksandra Stankeviča, Jāņa Pauļuka, Borisa Bērziņa. Leo Svemps teica, ka glezniecības nodaļa var nobremzēt manu domu un fantāzijas lidojumu, ielikt rāmjos. Es meklēju jaunus piegājienus, un man atļāva to darīt," savu daiļradi raksturo J. Anmanis. "Kad mācījos rozentāļos, vasaras plenēros tapa ap 200 gleznām no dabas. Tie bija treniņi. Akadēmijas praksēs arī gāju dabā gleznot."
Pirmajā izstādē 1965. gadā tika eksponētas kādas piecpadsmit miniatūras. Tās ietilpa mazā telpiņā, bet tie paši principi, tēmas, likumi un kompozīcija saglabājusies. Mākslinieks glezniecībā izmanto eļļas krāsas, akrilu, pasteli, kā arī akvareli, jo ikkatrai tehnikai ir savs izteiksmes veids. Gleznu tonalitāte ir gan pelēcīgi bālgana, gan zilganzaļi pastoza, gan holandiešu brūno toņu gammā ieturēta. Mākslinieka gleznu pasaule un elēģiskie dabasskati, kuros līdz ar eņģeļa tēlu jūtama dievišķā klātbūtne, skatītāju iesaista romantisku ilūziju pasaulē.
J. Anmaņa izstāde Dievzemīte, kas līdz 29. jūlijam skatāma Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, ir viņa jubilejas personālizstāde. "Es sākumā uzrakstīju vairākus – kādus astoņus – provizoriskus izstādes nosaukumus, starp kuriem bija arī Visums un Kosmoss," stāsta J. Anmanis. Dievzemīte ir svētā zeme, folklora, tautasdziesmas un nacionālā līnija. Izstādē redzamas gleznas no dažādiem mākslinieka radošās darbības periodiem. "Latviešiem dievturība un arī pagānisms ir tuvi, mēs mīlam sauli, ozolu. Es to saucu par sirdsskaidrību, dvēseles tīrību, kas apgaismo Latvijas dabu un cilvēkus. Daba un tautasdziesmas – tās ir milzīgas vērtības. Visā tajā ir arī kosmoss un Visums iekšā," skaidro mākslinieks. Viņa atziņa: "Māksla ir neizsakāma bagātība, kad tu vari sazināties ar senčiem, ar nākotni un radīt to."
Par senčiem runājot, J. Anmanis stāsta, ka māksla viņam ielikta gēnos. Tēvs un vectēvs spēlējuši dažādus mūzikas instrumentus, tēvabrālis bijis gleznotājs un vectēvs – dzejnieks. "Man nekas nav jādara. Man tikai jāpieraksta un jāglezno, ko man saka priekšā," saka J. Anmanis, atbildot uz jautājumu, kurš mākslas žanrs viņam ir prioritāte. Viņš ir daudzpusīgs, viņu dēvē par gleznotāju, komponistu, dzejnieku un savas dzīves mākslinieku. Sarakstījis 13 grāmatu un ierakstījis 10 mūzikas disku, bet gleznas grūti saskaitīt.