Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus var uzskatīt par vienu no nozīmīgākajām latviešu tautas vērtībām. Pēc pāris mēnešiem tie pulcēs tūkstošiem dziedātāju un dejotāju no visas Latvijas un pasaules, taču uz šo tradīciju var paskatīties caur citādāku prizmu. Koncertzāles mākslas telpā Civita Nova skatāmais latviešu grafiķa un zīmētāja Māra Bišofa 12 sietspiežu (zīmējumu) cikls radoši interpretē šos svētkus, meklējot jaunus vaibstus un skaidrojumus to semantikā.
Izstādes koncepcija un zīmējumi tapuši 2018. gadā, kad mākslas zinātnieks Uldis Mākulis uzrunājis mākslinieku radīt šo ciklu. "Māris Bišofs ir Zīmētājs. Mākslinieka asajā, mikroskopiskajā skatā viss tiek pamanīts. Tas ir škietami distancēts, bet nekad ne virspusējs, kaut bieži viņa perspektīva izvēlēta it kā raugoties no gaisa balona. Bišofa vērojums ir precīzs, zīmējumos jēga jāmeklē starp rindām. Māris Bišofs atklāj jaunas šķautnes mums šķietami zināmajā, nekopējot realitāti. Šoreiz zem Zīmētāja mikroskopa – Dziesmu un deju svētki," zīmējumu ciklu raksturo izstādes kurators Uldis Mākulis.
Māris Bišofs savus darbus raksturo kā uzzīmētas pārdomas. Neizpaliekot mākslinieka ierastajai ironijai, šajos 12 zīmējumos viņš iekodējis jautājumus, par to, kas mums, latviešiem, ir šie svētki, kā arī rosina domāt par šīs tradīcijas lomu Latvijas kultūrā. Mākslinieks attēlojis tādus neiztrūkstošus dziesmu un deju svētku elementus kā ģenerālmēģinājums, uz kuru simboliski no mākoņa maliņas lūkojas to iedibinātāji, dalībnieku gājiens, kam ir veltīti vairāki zīmējumi, un citus zīmīgus mirkļus. Šajā izstādē apmeklētājiem būs iespēja tos apskatīt lielformātā.
Savukārt Liepājas koncertzāles 2. stāva publiskajā zonā interesenti aicināti apskatīt fotogrāfes Veronikas Simoņenkovas izstādi Kopā ar Ukrainu, kas 2022. gada vasarā desmit dienu laikā tapusi mākslas stacijā Dubulti. Attēlos redzamie Ukrainas cilvēki ir kara bēgļi. Daži no teju četrdesmit tūkstošiem, kas patvērušies Latvijā kopš Krievijas sāktā kara. Viņi fotografēti īpašā vidē – Šveices mākslinieka Tomasa Hiršhorna radītajā telpā, kas mākslas staciju pārvērta par simbolisku patvērumu – ART = SHELTER.
Katrs apmeklētājs bija aicināts kaut ko radīt, izteikt un pievienot. Kāda Ukrainas māksliniece ar aerogrāfu uzgleznoja simbolisku kara / miera tēlu un ukraiņiem ļoti patika pie tā fotografēties. Fotogrāfe vēlējās parādīt ukraiņus tādus, kādi viņi ir – domīgi, satraukti, bēdīgi, jo tieši tā viņi šobrīd jūtas. Izstāde aicina pamanīt un nepalikt vienaldzīgiem, bet sniegt atbalstu un palīdzēt Ukrainas ļaudīm.
Veronikas Simoņenkovas ukraiņu portretus raksturo ģimenes albuma raibums, sirsnība un optimisms. Par spīti apstākļu traģismam cilvēki nefotografējas ar drūmām sejām. Līdzīgi kā privātos attēlos no Pirmā vai Otrā pasaules kara, arī šajā fotosērijā ir dzīves apliecinājums. Bērni rotaļājas, pusaudži sapņo un pielaiko lomas, bet pieaugušie turpina mīlēt dzīvi. Karš ir konteksts, kas akcentē cilvēcības trauslumu un brīnumaino spēku. Ir redzamas pašu portretējamo vēlmes, kā sevi parādīt. Un ir redzams autores profesionālais stils strādāt ar situācijas improvizāciju, lai sasniegtu modeļa psiholoģisko brīvību un noķertu to gaismas, telpiskā rakursa un rakstura niansi, kas aizved tālāk par pašreizējo brīdi.
Fotosērija dokumentē mūsu laiku ar baiso Ukrainas karu un reizē piešķir konkrētu cilvēcisku dimensiju augstajiem vārdiem no politiskajām tribīnēm par varonīgo ukraiņu tautu, kas visai pasaulei apliecina nelokāmu gribu dzīvot savā brīvā, demokrātiskā valstī un ar neuzvaramu sīkstumu stājas pretī krievu agresijai. 24. februārī izstāde tiks papildināta ar jaunām fotogrāfijām, kurās iemūžināti Liepājā dzīvojošie Ukrainas bēgļi.
Izstādes bez ieejas maksas skatāmas ik dienu. Koncertzāles darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai: 11.00–17.00, sestdienās, svētdienās: 10.00–15.00.