1. Vai šos 300 darbus, kas nu ir iekļauti LNMM kolekcijā, var uzskatīt par meistardarbiem?
2. Kādi bija jūsu personiskie kritēriji un principi darbu vērtēšanā (papildus kritērijiem, kas ir minēti nolikumā)?
3. Ko mūsdienu māksliniekiem, īpaši jaunajiem, nozīmē iekļūšana LNMM kolekcijā?
4. Kā ar jaunieguvumiem būtu jāiepazīstina sabiedrība?
Solvita Krese, biedrības Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs direktore, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētāja
1. Pats termins "meistardarbs" vedina domāt, ka tiek sagaidīta tāda kā meistara amata prasmes demonstrēšana, tāpēc nevaru atturēties no atgādinājuma, ka laiks, kad mākslinieks tika uztverts kā prasmīgs amatnieks vai vientuļais ģēnijs, kas, pusbadā dzīvodams, savā cellē rada katarsi paģērošus mākslas darbus, ir pagājis. Mūsdienās mākslas darba vērtību bieži vien nosaka mākslinieka spēja konceptuāli attīstīt savu domu, to precīzi materializēt, sabalsojoties ar sava laika kontekstu un uztverot tā aktuālās frekvences. Lielākajai daļai darbu, kas šajā unikālajā iepirkumā tika iegādāti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijai, visas šīs pazīmes piemīt.
2. Veidojot iepērkamo darbu atlasi, visu laiku fonā bija doma par neesošo laikmetīgās mākslas muzeju un par tiem baltajiem plankumiem Latvijas mākslas vēsturē, kas nu jau vairākām paaudzēm ir nezināmi. Līdzās jau definētajiem darbu atlases kritērijiem man bija ļoti būtiski apzināties, ka mēs ar šo iepirkumu rakstām vēsturi, kurā pēc iespējas pilnvērtīgāk jāataino Latvijas mākslas attīstības kopaina pēdējos trīsdesmit gados – laikā pēc valsts neatkarības atgūšanas.
3. Iekļūšana LNMM kolekcijā katram māksliniekam ir svarīgs notikums viņa biogrāfijā, jo tā ir gandrīz droša garantija, ka šis radošais darbs tiks iekļauts vismaz nacionālajā mākslas vēstures naratīvā un tiks saglabāts nākamajām paaudzēm. Lieliski, ka ir iespēja iepirkt arī jaunākās paaudzes mākslinieku darbus, kas vēlāk ļaus iezīmēt viņu individuālo daiļrades trajektoriju garākā laika posmā un apjaust tendences, ko šī paaudze ienes Latvijas mākslas telpā. Pieņemu, ka jaunajiem māksliniekiem viņu darbu nonākšana LNMM kolekcijā būs spēcīgs stimuls radošajai darbībai.
4. Pilnīgi noteikti nav jārīko jaunieguvumu izstāde. Iepirkto darbu apjoms piedāvā nepārvērtējamas iespējas pētniekiem un kuratoriem veidot lieliskas tematiskas izstādes un publikācijas, kas atsedz laikmeta ideju strāvojumus un daudzslāņainu kontekstu. Te paveras plašs darbalauks vairākiem gadiem, ja tik vien būtu telpas, kur to visu izstādīt... Un atkal atgriežamies pie jautājuma par laikmetīgās mākslas muzeju Latvijā, kurā, balstoties uz šo vēsturisko iepirkumu, būtu iespējams veidot lielisku pastāvīgo ekspozīciju, kas atsegtu nesenākās Latvijas mākslas vēstures lappuses, kā arī izglītotu un audzinātu jaunu skatītāju paaudzi.
Vilnis Vējš, mākslas kritiķis, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes loceklis
1. Visi iepirktie darbi ir tādā profesionālā līmeni, lai tie būtu muzeja krājuma cienīgi. Vai tie ir meistardarbi, rādīs laiks, jo, kā mēs zinām, šo titulu piešķiram, skatoties uz tiem ar laika distanci. Ja runājam par virtuozitāti, tā jau kādu laiku nav vizuālās mākslas galvenā mēraukla, mēs vairāk skatījāmies uz to, ko tie mums pasaka.
2. Es biju ļoti priecīgs, ka mani uzaicināja piedalīties šajā ekspertu komisijā, jo tajā es saskatīju iespēju realizēt vīziju – šo kolekciju veidot pēc iespējas dažādāku, lai tajā nebūtu pārstāvēti tikai zelta pamatstraumes autori un viņu darbi, bet lai mēs paskatītos arī uz krastiem, vai tajos nav kādu interesantu parādību, kas bagātinātu kopskatu. Man šķiet, ka šis vākums ir izdevies iespējami daudzveidīgs, gluži kā atvērts vēdeklis. Tas ir ļoti svarīgi, jo to, ko mēs šobrīd piefiksējam, nākamās paaudzes uzskatīs par Latvijas mākslas pilno ainu. Ļoti reti gadās, ka cilvēki meklē periodikā vai pat mutvārdu liecībās un mēģina no pagātnes izcelt pilnīgi nezināmus vārdus.
3. Tas nozīmē apliecinājumu, ka mākslinieks ir pamanīts un viņa darbs ir novērtēts. Domāju, ka jebkuram autoram tas ir svarīgi. Protams, daudzi mākslinieki LNMM krājumā ir pārstāvēti ar vienu vai diviem darbiem, pēc kuriem mēs nevaram spriest par visu viņu radošo darbību daudzu gadu periodā, jo mākslinieki mēdz strādāt atšķirīgos medijos un žanros.
4. Tā ir muzeja atbildība, kādā veidā tas iepludinās šos darbus savās izstādēs, jo jau patlaban muzejam ir liels skaits mākslas darbu, kuri tiek izstādīti reti. Tas ir saistīts ar telpu problēmu, kuru padziļina LNMM izstāžu zāles Arsenāls rekonstrukcija. Pašlaik ir svarīgi darīt visu, lai mums būtu laikmetīgās mākslas muzejs, jo LNMM īpašumā ir izteiksmīga kolekcija, ar tajā iekļautajiem darbiem pietiktu pastāvīgajai ekspozīcijai un daudzām citām izstādēm. Valstij ir arī mecenātu dāvināts gatavs projekts. Ja Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība nerealizēsies, LNMM būs jāatrod veids, kā jauno kolekciju izrādīt tematiskās izstādēs, bet parādīt visu vienlaikus nav iespējams praktiski, turklāt tas būtu arī bezjēdzīgi.
Santa Hirša, mākslas kritiķe, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes locekle
1. Jā, katrs darbs ir ar kaut ko unikāls un ir bijis nozīmīgs savā žanrā vai laika posmā. Tie ir darbi, kas spilgti palikuši atmiņā, un arī pats izvērtēšanas posms izvērtās par kolektīvu nesenās mākslas vēstures pārskatīšanu un analīzi. Cerams, ka tas kādreiz turpināsies kā apjomīgāks pētījums, jo māksla nevar attīstīties bez nopietnas un sistemātiskas pašrefleksijas, zinātniskas izvērtēšanas.
2. Man personiski šķita svarīgi apzināt un iekļaut ikoniskākos 90. gadu mākslas darbus un sevišķi lielizmēra instalācijas, jo šis mākslas posms muzeja kolekcijā ir maz pārstāvēts. Priecājos par laikmetīgās mākslas klasiķu Andra Brežes un Oļega Tillberga darbu iepirkumu, arī dažādu jauno mediju mākslas darbu un telpisku instalāciju iekļaušanu kolekcijā. Kopumā vērtējot, centos samērot šodienas vērtību skatpunktu ar to, kas bija nozīmīgs pirms desmit vai divdesmit gadiem, izvairoties no subjektīviem gaumes spriedumiem, – man šķita svarīgi primāri iekļaut tos darbus, kas kaut kādā mērā radījuši izmaiņas mākslas vispārējā virzībā, pat ja tie neatbilst šī laika aktuālākajām tendencēm.
3. Darba atrašanās nacionālas nozīmes kolekcijā, pirmkārt, ir ļoti smalks ieraksts mākslinieka CV, bet es ceru, ka tas ir nesis arī psiholoģisku gandarījumu, sajūtu, ka ir vērts turpināt nodarboties ar mākslu, radīt.
4. Daļa darbu turpmākajos gados droši vien parādīsies dažādās tematiskās izstādēs, bet būtu lieliski, ja valsts piešķirtu finansiālus resursus plašākai šo darbu pētniecībai, digitālu platformu vai drukātu izdevumu veidošanai, kamēr šis laika posms nav kļuvis par piemirstu balto plankumu Latvijas kultūras atmiņā.
Elita Ansone, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls (XX gadsimta otrā puse – XXI gadsimts) vadītāja
1. Terminoloģiskais apzīmējums "meistardarbs" drīzāk nāk prātā, runājot par senāku gadsimtu mākslu, un nereti šedevri, ko mēs šodien par tādiem saucam, to rašanās laikā laikabiedriem nebūt tādi nav šķituši, atcerēsimies skumjo Vinsenta van Goga dzīvi. Protams, muzejā ir nokļuvuši unikāli mākslas darbi, kuri vai nu plašākā latviešu mākslas kontekstā savas rašanās laikā nākuši klajā ar neordināru, gluži pārsteidzošu formas un idejas risinājumu, vai arī mākslinieka individuālajā daiļradē iezīmē kvalitatīvu virsotni.
2. Mani vienmēr ir interesējusi ideju vēsture. Kā zinām, katram laikmetam ir savas progresīvās idejas, tās parasti ir nedaudz opozīcijā vai arī iet pa priekšu oficiāli dominējošajām idejām, tām ir jāsaskaras ar pretestību, taču pēc gadiem trīsdesmit sabiedrība tās ir pieņēmusi un ir gatava novērtēt šos mākslas darbus. Jāpiezīmē, ka ne tikai mākslas darba saturs pauž kādu ideju, mākslā arī forma ir idejas paudēja, un formas pastāvīgi cīnās savā starpā. Es mākslā meklēju neparasta domāšanas veida izpaušanos.
3. Tā ir zināma garantija, ka vēsture tevi neaizmirsīs. LNMM kolekcija ir nozīmīgākā latviešu mākslas krātuve pasaulē. Ieraksts CV, ka tavi darbi atrodas nacionālas nozīmes muzejā, ir starptautiski konvertējams.
4. Šis ir daudz plašāks jautājums par iepazīstināšanu ar šo vienu iepirkto mākslas darbu grupu. Ja runājam par XXI gadsimta mākslu – pēdējos desmit gados muzejs to sistemātiski ir pircis, un līdz šim jau bija izveidota ap 300 darbu kolekcija. Vēl ir jāatgādina par Kultūras ministrijas pirkumu topošajam laikmetīgās mākslas muzejam (tas ietver arī laikmetīgās mākslas pirmsākumus Latvijā no XX gadsimta 80. gadiem), tam tika iepirkti 388 mākslas darbi, un tie pašlaik ir nodoti glabāšanā Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Tagad nāk klāt vēl trīs simti darbu. Tātad, apaļos skaitļos runājot, mūsu rīcībā jau ir ap tūkstoš darbu, kas var veidot fantastiski interesantu stāstu par laikmetīgo mākslu, kuru sabiedrība – esmu par to pārliecināta – vēlas uzzināt. Ir akūti nepieciešams laikmetīgās mākslas muzejs. Kamēr tāda nav, mums ir jārīko izstādes esošajās muzeja zālēs, atņemot tās mākslai, kas radusies XX gadsimtā.
Vairāk par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja latviešu laikmetīgās mākslas darbu iepirkumu lasiet intervijā ar LNMM direktores vietnieci krājuma darbā un LNMM krājuma komisijas priekšsēdētāju Ivetu Derkusovu.