Tīk mums to atzīt vai nē, bet tas ir fakts — kultūras vērtībām vienmēr bijusi cena, pat tad, kad par naudu neviens vēl nedomāja. Teiksim, ar parādiem visu mūžu kāvušamies Mocartam, brīnumbērnam Volfgangam Amadejam un pat viņa apķērīgajam tētim ij prātā nevarēja ienākt, cik daudzi miljoni iet garām viņu makiem, kurus varētu mierīgi nopelnīt XXI gadsimtā, izplatot mocartiski pavieglās meldijas mobilajos telefonos (citstarp, tagad Rietumos tas ir teju galvenais no populāru mūziķu ievērojamās peļņas avotiem). Vai, cits piemērs, — kinopasaulē par ienesīgākajiem režisoriem uzskatītie Spīlbergs, Lūkass un Kamerons, buntītē ņemti, varētu aiz skaudības grauzt nagus, ja mūsdienu naudas izteiksmē pārvērstu peļņu no to simtiem miljonu skatītāju makiem, kas padomju laikos apmeklējuši krievu filmu mākslas visu laiku kases rekordisti Nr. 1 — leģendāro "bojeviku" Čapajevs, kuru patriotiskā entuziasmā noskatījās katrs Varen plašās iemītnieks, un vairākkārt!
Jā, tas viss par mākslu un naudu skan drusku apvainojoši, tomēr — nav neviena cita universāla kultūras novērtējuma metode kā šīs "preces" tirgus cena. Pat rēķinoties, ka šī cena vienmēr ir gaumes, modes, pieprasījuma un citu subjektīvu faktoru diktēta, skaidrs kā diena — dolārs vai eiro pat Antarktīdas pingvīniem ir dolārs un eiro. Tāpēc tagad varēsit bišķi pašausmināties, papriecāties vai vienkārši izbrīnā pagrozīt galvu — iepriekšrakstīto ilustrēšu ar piemēriem no dzīves, pat ja tie jums šķitīs piederīgi amizantu ķecerību rubrikai Kas gan viss nenotiek pasaulē!
Jo divi lielākie un ietekmīgākie pasaules izsoļu nami — Londonā bāzētais Sotheby"s un Ņujorkā "pierakstītais" Christie"s — beidzot publiskojuši savus 2007. gada mākslas darbu tirgošanas rekordistus — pārsvarā gleznas, kas gan to īpašniekiem, gan akcionāriem (izsoļu rīkotāji saņem lielu, ik reizi gan dažādu procentu par saviem pakalpojumiem — tas var variēties no 4 līdz pat 30%) sagādājuši visvairāk naudā mērāmā prieka.
1. Daugavpilī dzimušā abstrakcionista Marka Rotko glezna Baltais centrs 15.mai-jā Ņujorkas Sotheby"s tiek pārdota par 72,8 milj. USD. 2007.gadu tēlotājmākslas tirgošanās eksperti vispār dēvē par Rotko modes gadu — šī gleznotāja tirgus vērtība ceļas kā mīkla abrā.
2. Endijs Vorhols ar savu sietspiedes tehnikā veikto Zaļas mašīnas avāriju varētu lepoties — 16. maijā Ņujorkas Christie"s to iegādājas par 71,7 milj. USD.
3. Gada sensācija — miniatūra akmens figūriņa no Elamas, kas tapusi aptuveni 3000 — 2800 gadu pirms mūsu ēras un kuru Sotheby"s eksperti nodēvēja par Guenolas lauveni, 5.decembrī Ņujorkā tiek pārdota par neticamu summu — 57,2 miljoniem!
4. — 5. Britu mākslinieka Frensisa Bēkona gleznu Pāvesta Inokentija X portreta studija 15.maijā Ņujorkā pārdod par 52,7 miljoniem Bet 14.novembrī Sotheby"s uzstāda otru Bēkona rekordu — anonīms pircējs pa telefonu nosola 45,9 miljonus par Otru versiju studijai Vēršu cīņas.
6. Par Pola Gogēna mazo audeklu — glezniņu Rīts tiek samaksāti "tikai" 39,2 milj. (Sotheby"s, Ņujorka, 7.novembrī)
7. Renesanses meistara Rafaēla glezna Lorenco Mediči portrets 5.jūlijā Londonas Christie"s tiek nosolīts par "astronomiski smieklīgu", kā raksta Times, summu — 37,3 miljoniem USD.
8. — 9. 19.jūnijā Londonas Sotheby"s pārdod Kloda Monē impresionistiskās Ūdensrozes par 36,6 miljoniem. Dienu iepriekš turpat Londonā šī paša franču gleznotāja darbs Vaterlo tilts dūmakā tiek pārdots drusku lētāk par 35,5 miljoniem — toties pie konkurentiem Christie"s.
10. 33,1 miljonu — tieši tik samaksā par trešo pērn virs 30 miljoniem pārdoto Frensisa Bēkona gleznu (Pašportrets). Tādējādi ar šo 14.novembra darījumu Ņujorkas Sotheby"s Bēkons kļūst par 2007.gada izsoļu rekordistu, kopsummā tirgotājiem un gleznu bijušajiem īpašniekiem ienesot 131,7 miljonus dolāru. Plus vēl, protams, nodokļi, kas jāsamaksā valstij — tie šeit minētajos ciparos nav uzrādīti.
Kaut arī Christie"s un Sotheby"s darījumu apjoms par 2007.gadu vēl nav apkopots (izsoļu nami un to filiāles strādā 6 dienas nedēļā!), eksperti lēš, ka abu namu kopīgā peļņa pārsniegusi 10 miljardus. Tas arī ir jauns veiksmīgas finanšu darbības rekords, kas tikai apliecina sen zināmo patiesību — mākslā investēt un ar to pelnīt ir vērts.