Londonas mākslas galerijas Serpentine vasaras paviljons ir izmēros neliela būve, kas pastāv tikai dažus mēnešus, taču tas ir viens no gada nozīmīgākajiem arhitektūras notikumiem pasaulē. Šogad Serpentine atzīmē galerijas piecdesmito un vasaras paviljona divdesmito gadskārtu. Pirmo paviljonu 2000. gadā projektēja irākiešu izcelsmes britu arhitekte Zaha Hadida. Viņai sekoja Berlīnes Ebreju muzeja arhitekts amerikānis Daniels Lībeskinds, slavenais brazīlietis Oskars Nīmeiers, elegantais portugālis Alvaru Siza, intelektuālais holandietis Rems Kolhāss, Bilbao Gugenheima muzeja autors Frenks Gērijs, estētiskais japāņu duets SANAA, ķīniešu mākslinieks Ajs Veivejs, klusais šveicietis Pēters Cumtors un citi pasaulē nozīmīgi un ietekmīgi autori.
Viens no noteikumiem, lai kādam meistaram pasūtītu paviljona būvi, ir fakts, ka vēl nav uzcelta neviena šī arhitekta ēka Lielbritānijā. Paviljona pirmajos gados tie bija pasaulē slaveni arhitekti, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nebija strādājuši Lielbritānijā. Pēdējos gados Serpentine vadība aicina gados jaunus un vēl pasaules slavu neieguvušus talantus. Sākotnēji paviljoni bija tehniski sarežģītākas būves, ko īstenot palīdzēja labākie inženieri pasaulē.
Reputācijas glābšana
Par galerijas Serpentine vasaras paviljonu runā ne tikai arhitektūras un atklāšanas ballīšu dēļ, kurās piedalīties Londonas sabiedrības créme de la créme ir goda lieta, bet arī dažādu skandālu dēļ. Tie ir bijuši saistīti gan ar tehniskām grūtībām realizēt arhitektu iecerēto, gan ar citām, vēl skaļākām lietām. Pērn bija pārmetumi 2019. gada paviljona arhitektam japānim Dzjunjam Isigami par neapmaksātu praktikantu darba izmantošanu. Šīs ir ilgas diskusijas arhitektu vidē, vai jaunajiem arhitektiem un studentiem par darbu slavenu arhitektu birojos būtu jāmaksā vai arī prakses iespēja pati ir atalgojums un ieguldījums jauno profesionāļu karjerā.
Vēl būtiskāk Serpentine galerijas reputāciju iedragāja pagājušā gada skandāls, kas bija saistīts ar galerijas direktores Janas Pīlas vīra vadīto uzņēmumu. Bija aizdomas, ka šis uzņēmums – investīciju fonds – ir iesaistījies programmatūru biznesā, ko pasaules autoritārie režīmi izmanto, lai izspiegotu savus pretiniekus un disidentus. Pierādījumi tam netika atrasti, bet Jana Pīla no amata galerijā atkāpās. Šī gada Serpentine izstāžu programma un paviljona arhitektu izvēle tiek skaidrota kā galerijas mēģinājums sabiedrības acīs saglābt savu reputāciju.
Trīs domubiedres
Par 2020. gada Serpentine vasaras paviljona arhitektiem galerijas vadība izraudzījās arhitektūras studiju Counterspace no Johannesburgas Dienvidāfrikā, ko vada trīs jaunas arhitektes. Sumaja Valī, Amina Kaskāra un Sāra de Viljē bija kursabiedrenes Johannesburgas Universitātes Arhitektūras skolas maģistrantūrā un kopīgi dalīja studiju telpu. Sumaja un Sāra universitātē turpina strādāt par pasniedzējām, savukārt Amina ir Dzīvojamo ēku ekoloģijas studijas vadītāja Vitvotersrandas Arhitektūras skolā.
Visām trim arhitektēm šogad paliek trīsdesmit gadu, un viņas var uzskatīt par domubiedrēm. Taču dāmu akadēmiskās intereses atšķiras. Sumaju Valī interesē identitātes un atmiņu problemātika pilsētās, ko viņa risina konceptuālos un pētnieciskos projektos. Amina Kaskāra ir pievērsusies dzimtes, migrācijas un etnogrāfiskajiem jautājumiem, kā arī sistemātiskajiem procesiem. Viņa ir ieguvusi otru maģistra grādu Lēvenas Katoļu universitātē Beļģijā. Amina Kaskāra ir pētījusi bēgļu un iebraucēju nomitināšanas problēmas Briseles ziemeļu rajonā. Sāru de Viljē interesē telpas un ekonomikas krustpunkti, kā arī citādība šī vārda visplašākajā nozīmē. Viņa pēta arī postaparteīda režīma pilsētas ekonomiku Johannesburgā.
Counterspace dibinātājas ir jaunākās arhitektes, kuras ir uzaicinātas radīt galerijas Serpentine paviljonu. Līdz šim bija noteikums, ka paviljona arhitektiem nedrīkst būt realizēts projekts Lielbritānijā, savukārt Counterspace arhitektēm profesionālajā portfolio gandrīz vispār nav uzceltu ēku. Viņu paveikto darbu sarakstā ir kāda privātmāja Dienvidāfrikā, projekts protestantu baznīcas pārbūvei par mošeju Johannesburgā un vairākas instalācijas pasaulē respektētās biennālēs, to vidū – Čikāgas arhitektūras biennālē un Venēcijas biennālē, kurā Sumaja Valī 2014. gadā bija arī viena no Dienvidāfrikas paviljona kuratorēm.
Saspiestās debesis
Interešu ziņā Counterspace ir tipisks jauno arhitektu birojs, kura darbības lauks ir pētniecība, instalācijas, nelieli dizaina un arhitektūras darbi, piemēram, dizaina izstrāde sieviešu bēgļu radītam rotu zīmolam. Āfrikas arhitektes interesē aizmirstās pilsētas telpas – patiltes, pamestas ēkas un kādreizējās raktuves. Viņas tic, ka, strādājot ar šīm pilsētas vietām, pasauli var padarīt kaut mazliet labāku. Counterspace vadītājas par arhitektūru neuzskata tikai uzbūvētas ēkas un vērienīgus pilsētplānošanas projektus. Viņuprāt, gan māksla, gan ēkas, gan pētniecība ir vienlīdz svarīgas lietas, un tas viss ir arhitektūra.
Ar raktuvēm ir saistīts viens no Counterspace pazīstamākajiem darbiem – instalācija Saspiestās debesis. Tā sastāv no vairāku krāsainu spoguļu konstrukcijām, kuru toņi ataino Johannesburgas saulrieta krāsas. Johannesburgā, īpaši raktuvju tuvumā, ir ļoti izteiksmīgi saulrieti. Debesu neparastās krāsas rada gaisā esošie raktuvju toksiskie putekļi. Instalācijas spoguļu pārklājumam ir izmantoti tie paši pigmenti, kuru daļiņas ir atklātas šo putekļu sastāvā, – varš, alumīnijs, kobalts un dzelzs, kā arī tiem radniecīgi netoksiski ķīmiskie savienojumi.
Spriedzes novēršana
Counterspace piedāvātā ideja galerijas Serpentine paviljonam jau ir nodēvēta par radikālāko šīs Serpentine iniciatīvas vēsturē. Vizuāli objekts atgādina pamesta tempļa drupas, kas reiz Anglijas parkos bija tik ierasts skats. Taču paviljona veidols ir kā puzle, ko veido gabaliņi no dažādām Londonas vietām. Āfrikas arhitektes īpaši interesē tie Londonas rajoni, kuros pulcējas migranti un dažādas citas grupas, kas sabiedrībā tiek uzskatītas par marginālām.
Paviljonā būs kāds gabaliņš no Brikstonas, Hokstonas, Haknijas, Vaitčepelas, Pekamas, Īlingas un citām Londonas vietām. Piemēram, paviljona arhitektūru veidos loga atveids no tagad jau slēgtā radikālā grāmatveikala Centerprise Dalstonā, fragments no komunistiskā, melnādaino cilvēku tiesības aizstāvošā laikraksta West Indian Gazette biroja Brikstonā. West Indian Gazette tiek dēvēts par pirmo melnādainajiem Londonas iedzīvotājiem domāto laikrakstu, ko XX gadsimta 50. gados izdeva komuniste un aktīviste Klaudija Džonsa no Trinidādas. Viena no Counterspace arhitektēm Sumaja Valī uz laiku ir pārcēlusies uz Londonu, lai strādātu arhīvos, tiktos ar kopienu aktīvistiem un pētītu reiz nozīmīgas, bet tagad aizmirstas Londonas vietas.
Counterspace paviljonu veidos tā arhitektūras kodols, kas uzreiz tiks izvietots Kensingtonas dārzos, kā arī pārvietojamās daļas, kas sākotnēji atradīsies dažādos Londonas rajonos to kopienu saietu vietās, bet pēc tam tiks pārvietotas uz Kensingtonas dārziem, lai paviljona puzle tiktu salikta kā viens vesels. Paviljons tiks celts no betona, korķa plāksnēm un ekoloģiskajiem ķieģeļiem, kas izgatavoti no būvgružiem, tādējādi tiks taupīti energoresursi.
Galerijā Serpentine notiks izstāžu un pasākumu sērija Atpakaļ pie zemes/Back to Earth, kas skaidros, kā arhitektūra var mazināt klimata pārmaiņas un novērst sociālo spriedzi sabiedrībā. Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ paviljona būve un pavadošo pasākumu sērija ir pārcelta uz 2021. gadu. Pirmo reizi Serpentine paviljona vēsturē arhitektiem ir dota iespēja pie objekta veidola strādāt divus gadus.