"Izstādes pamatā ir ticība, ka postmodernismā ir kaut kas labs. Izstādi formē paļāvība, ka mūsdienas, kas bieži vien tiek apspriestas kā zaudējumu un vilšanos summa, ir nevis kādas slavenas pagātnes neizdevusies nākotne, bet pašas-par-sevi," komentē Inga Šteimane. Viņa norāda, ka izstāde nebūs par kulināriju un nemeklēs garšas sajūtas mākslā, bet tajā būs kultūras recepšu un mākslas iespējamības pētījumi.
Izstādē piedalās piecpadsmit mākslinieki un viņu vidū ir gan starptautiskas laikmetīgās mākslas zvaigznes – kā Džeremijs Dellers, Vilhelms Sasnals vai Ragnars Kjartansons, gan Eiropas mākslinieki ar šaurāku atpazīstamību, bet tikpat iedvesmojošām idejām un neizsīkstošu entuziasmu postmodernajā situācijā. Kuratore aicinājusi arī piecus latviešu māksliniekus – Ingu Ģibieti, Kasparu Zariņu, duetu, kurā strādā Laura Prikule un Eva Vēvere, kā arī Krišu Salmani, kurš šogad ir Latvijas paviljona mākslinieks Venēcijas biennālē.
Izstādē var noskatīties britu Džeremija Dellera un Nika Abrahama filmu Mūsu hobijs ir Depeche Mode, kas veltīta slavenās grupas faniem visā pasaulē, arī Krievijā un Austrumeiropā. Lai gan filma "visiem patikusi", ierakstu kompānija Mute to neiekļāva oficiālajā diskā. Izstādē ir konceptuālas instalācijas, ko speciāli Rīgas Mākslas telpai radījusi beļģu māksliniece Tinka Pitorsa, čehu mākslinieks Mihals Škoda un vācu mākslinieks Kristians Helvings. Latviešu gleznotājs Kaspars Zariņš speciāli Ingredients gleznojis četras gleznas.
Tāpat ir iespēja redzēt martā Berlīnē pirmizrādīto projektu Dom Novogo Byta, kas dodas pa pēdām spilgtajai krievu modernisma arhitektūrai Maskavā un fiksē tās pastāvēšanu mūsdienu Krievijā.
Starp izstādes autoriem ir Eiropas laikmetīgās mākslas biennāles Manifesta 9 (2012) dalībnieki, Beļģijas mākslinieki Mārtens Vanden Einde, Ketlīna Vermeira un Ronijs Heiremans. Vanden Einde apcer Eiropas politisko izzušanu, kā arī rada objektus no atkritumiem, kas izzvejoti no apokaliptiskajiem plastmasas "kontinentiem" visos zemeslodes okeānos. Vermeira un Heiremans videoinstalācijā Rezidence. Derības uz dzīvi pēc nāves, citējot Gētes Faustu un filmējot Ķīnas postindustriālajā vidē, runā par vērtībām. Divi izstādes dalībnieki – vācu māksliniece Kristiane Fihtnere ar sociālu stāstu palīdzību, bet somu mākslinieks Ari Sārto ar intīmu psihofizisku procesu vērojumiem – pievēršas mūsdienu cilvēka patībai.
Izstāde piedāvā mākslas darbus, kas apzinās un savā ziņā uzņemas atbildību "izciest" mūsdienu dzīves pretrunīgumu, tās komplicēto iespējamību.