Izstāde Satiekas Rīga un Tallina. Apgleznots porcelāns. 20. gs. 60. un 70. gadi ir veltīta savdabīgai parādībai porcelāna mākslas un rūpniecības vēsturē – Rīgas porcelāna produkcijai, kas tika rotāta Igaunijā.
Rīgas porcelāns Latvijā ir labi zināms un populārs, taču mazāk zināma ir 20. gs. otrās puses vēstures lappuse par apgleznojumiem, kas uz Rīgas porcelāna ir tapuši Igaunijā, Mākslas produktu ražošanas kombināta (KFK – Kunstifondi kunstitoodete kombinaadid) Porcelāna apgleznošanas darbnīcā.
Mākslas produktu ražošanas kombināts Igaunijā bija pakļauts Mākslas fondam un darbojās kā ražošanas apvienība. Kombināta juridiskajā paspārnē bija apvienotas vairākas, dažādi specializētas vēsturiskas mākslas un amatu darbnīcas un ražotnes, kas padomju okupācijas apstākļos bija nacionalizētas un pakārtotas atbilstoši Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) tautsaimniecības organizācijas principiem. Viena no kombināta struktūrvienībām bija Porcelāna apgleznošanas darbnīca, izveidota uz nacionalizētās Nikolaja Langebrauna porcelāna fabrikas bāzes (dibināta 1928. gadā).
Langebrauna porcelāna fabrika 20. un 30. gados pamatā neražoja oriģinālas formas, bet dekorēja Vakareiropā aizgūtus dizainus. Produkcija ļāva apmierināt patērētāju vajadzības – tika dekorētas tējas un kafijas servīzes, vāzes, pelnutrauki, dozes, garšvielu trauki, svečturi un daudz kas cits. Pēc šī paša principa tika strādāts arī okupācijas laikā. Igaunijā ražotnes, kas izgatavotu porcelāna formas, nebija, līdz ar ko pusfabrikātus jeb vēl nedekorētos traukus ieveda no citām PSRS ražotnēm – vistuvākā atradās Rīgā, tātad "baltos" traukus piegādāja no Rīgas Porcelāna fabrikas, Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikas, pēc to apvienošanas 60. gados – Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcas un vēlāk – Rīgas Porcelāna rūpnīcas. Protams, Rīga nebija vienīgā – trauki tika vesti arī no citām PSRS porcelāna ražotnēm.
Rīgas Porcelāna muzeja jaunākajā izstādē Satiekas Rīga un Tallina. Apgleznots porcelāns. 20. gs. 60. un 70. gadi uzmanības centrā tieši minētās divas desmitgades – 60. un 70. gadu dizains. Lai arī Igaunijas darbnīcas dekorējumus var atrast gan uz 20. gs. 40. gadu formām, aizgūtām no Pirmās Brīvvalsts laikiem, gan arī uz 80. gadu produkcijas. Raksturīgi, ka Igaunijā dekorētie trauki varēja tikt komplektēti nesaistīti ar to sākotnējo kopu, piemēram, servīze varēja tikt salikta no atšķirīgu formu Rīgas traukiem un papildināta, piemēram, ar elementiem no Ukrainas porcelāna industrijas u.tml.
Tomēr visa apvienojošais elements ir apgleznojuma estētika. Liela apjoma rūpniecība uzliek striktus nosacījumus, kādam ir jābūt dekoram – ne velti Rīgas porcelāna rotāšanai tika attīstīta dekola tehnoloģija, kas ļāva veikt dekorēšanu ātri, lielos apjomos un ar vienmērīgu izpildījuma kvalitāti. Savukārt darbnīcas princips Igaunijā ļāva attīstīt mākslinieku individuālo rokrakstu, veidot rotājumu gleznieciskāku un mākslinieciski augstvērtīgāku. Lai arī skaidrs, ka Porcelāna apgleznošanas darbnīcas uzdevums bija radīt rotājumus produkcijai, kas paredzēta plašam patēriņam, – dekori tika atkārtoti un tos izpildīja gan autori paši, gan mākslinieki-izpildītāji saskaņā ar autoru radītiem paraugiem, taču tieši cilvēciskais mērogs un strādāšanas princips ir noteicis atšķirīgo, tikai Igaunijai raksturīgo estētiku.
Izstāde ir pirmais pietuvinājums tēmai, kas tiek atklāta no Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzeja (ETDM – Eesti Tarbekunsti ja Disainimuuseum) krājuma puses. Tā ir aizsākums tālākai, padziļinātai izpētei un sadarbībai starp Latvijas un Igaunijas kultūras institūcijām, kas rezultātā ļaus izzināt rūpnieciskās kultūras mantojumu, kas glabājas Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju personiskajā īpašumā, atklāt vēl nepamanītas paralēles, skaidrāk iezīmēt autorus un precīzāk atributēt priekšmetus Latvijas un Igaunijas muzeju krājumos.
Izstāde Satiekas Rīga un Tallina. Apgleznots porcelāns. 20. gs. 60. un 70. gadi Rīgas Porcelāna muzejā ir skatāma no 15. decembra līdz nākamā gada 11. februārim.