Rīgas Porcelāna muzeja krājums vēsturiski ir veidojies uz Rīgas Porcelāna rūpnīcas muzeja kolekcijas bāzes. Tajā ar lielāko priekšmetu skaitu ir pārstāvēts padomju periods – priekšmeti, kas ir tiražēti vai arī tapuši kā unikāli autordarbi 20. gs. otrajā pusē. Lai Rīgas iedzīvotājiem un viesiem, dizaina vēstures profesionāļiem un entuziastiem varētu sniegt pēc iespējas izsmeļošāku informāciju par norisēm arī citos vēsturiskajos periodos, kas saistīti ar keramisko materiālu ražošanu, mākslu un dizainu Latvijas teritorijā, Porcelāna muzejs aizvien papildina savu krājumu un attīsta to veidā, kas ļauj liecināt ne tikai par lielajiem notikumiem vēsturē, bet arī par dažādām niansēm, variācijām un vēstures aspektiem.
Viena no šādām "niansēm" ir māla izstrādājumu ražošanas vēsture Latvijā. Mālu iegulas ir izplatītas Latvijas teritorijā, līdz ar ko keramika ir uzskatāma par vienu no raksturīgām kultūras izpausmēm materiālā. Tautas māksla, etnogrāfija, profesionālā māksla un māla izstrādājumu fabrikas. Taču mazāk populāra ir vēstures lappuse, kurā ar māla produkcijas izgatavošanu nodarbojās arī M. S. Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabrika – no 1934. gada: Akciju sabiedrība M. S. Kuzņecovs Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika – uzņēmums, kas pamatā specializējās porcelāna un fajansa izlaidē, balstītā importētā kaolīnā u.c. izejvielās, kuru ieguve Latvijas teritorijā nebija iespējama.
Kuzņecova fabrikas māla produkcija pamatā tika pozicionēta kā plaša patēriņa preces – sadzīves priekšmeti un servēšanas trauki gan lietošanai mājas apstākļos, gan krogos un sabiedriskās iestādēs – mērķēti uz latviešu auditoriju, kam tuvs un saprotams tautiskais stils ar tam raksturīgo etnogrāfisko motīvu lietojumu. Ražotne angažēja vietējos meistarus, tajā skaitā profesionālus māksliniekus formu un dekoru dizainu izstrādāšanai, tāpēc mālā sastopami gan pēc Romana Sutas, Anša Cīruļa, Jūlija Madernieka u.c. metiem tapuši priekšmeti – unikāli un autorsērijās – sadzīviskas lietas, kuru atbilstība šo vai citu autoru radītajiem metiem ir iespējama, bet vēl precizējama. Tā veidojās kā blakus produkcija ražotnes pamata sortimentā, ar porcelānu salīdzinoši mazāk izturīgs materiāls, kā arī marķēšanas paņēmiens ar uzlīmi, kas laika gaitā zūd un tāpēc neļauj izstrādājumu viennozīmīgi piedēvēt konkrētai ražotnei, ir radījis apstākļus, ka porcelāna rūpniecības ietvaros tapusī keramika ir maz saglabājusies un pieejama, vēl mazāk apkopota un pētīta. Šobrīd neliela, bet izteiksmīga tās daļa atrodas Rīgas Porcelāna muzejā un ir apskatāma tā pamata ekspozīcijā un nākotnē cerams – publikācijās un digitālos resursos.
Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā Muzeju nozares attīstības programma saņemto atbalstu Rīgas Porcelāna muzejs ir varējis iegādāties 15 individuālus priekšmetus un priekšmetu grupas: J. Jakša darbnīcā, J. K. Jesena Porcelāna fabrikā un M. S. Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabrikā 20. gs. pirmajā ceturksnī izgatavotus sadzīves priekšmetus no porcelāna, fajansa un māla. Kausi, krūka, doze, deserta trauki, olu biķeri, šķīvji, servējamie šķīvji un dekoratīvie šķīvji interjeru rotāšanai – tie visi liecina par mākslu un dizainu, kas tapa attiecīgajā laikā un vietā, kā arī par sabiedrību, kas to iekāroja un lietoja.