RIXC festivāls simbiotiskās mākslas estētikas un vizionāru zinātnisko paradigmu krustpunktā aicinās uz diskusiju par simbiotisku domāšanu, kas balstās ciešā dabas un kultūras dialogā, apvieno individuālu atbildību ar kopīgu rīcību simbiotiskākas nākotnes virzienā.
Festivāla centrālais notikums ir izstāde Simbiotiskās maņas, kas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks atklāta 23. oktobrī, un kurā būs skatāmi gan Latvijas, gan ārvalstu mākslinieku darbi. Izstādi papildinās mākslas un zinātnes simbiozei veltīta konference, kurai mākslinieki un pētnieki aicināti vēl līdz 10. septembrim iesniegt pieteikumus. Festivāla programmas ietvaros tiks atklāta arī izstāde Sensorās dzīles (Deep Sensing) RIXC galerijā un norisināsies mākslinieces Rozmarijas Lī (Rosemary Lee) radošā darbnīca par mākslu un mākslīgo intelektu.
Festivāla izstādēs, performancēs, radošajās darbnīcās un konferenču diskusijās tiks aplūkotas tādas tēmas kā paplašināta apziņa, ārējās sensorās sistēmas, dabiski mākslīgās vides, sensorās mašīnas, mākslīgās dzīvības formas, simbiotiskās zinātnes, dabas un kultūras savstarpējās attiecības un kolektīvais intelekts.
Simbioze – jēdziens, kas ir radies bioloģijā – apzīmē sadarbību starp dažādām sugām evolūcijas gaitā. Sākot ar Linnas Margulis (Lynn Margulis) celmlauzes darbu par simbiotiskajām sistēmām un beidzot ar mūsdienu diskusijām, piemēram, par paplašināto apziņu (izpratni par to, ka mūsu smadzenes, ķermenis un vide ir cieši saistīti) vai holobiontiem (ekoloģiska vienība, kas veidojas, apvienojoties dažādām sugām), izpratne par dažādu sugu savstarpējo saistību ir paplašinājusies, aicinot uz steidzami radīt jaunas mākslinieciskas un utopiskas vīzijas. Simbioze nosaka mūsu eksistenci, uzsverot mūsu pilnīgu savstarpējo atkarību no vides un visas Saules sistēmas. Karolīna A. Džounsa (Caroline A. Jones) ir teikusi: “Jo ātrāk mēs atmetīsim savtīguma jēdzienu – vai tas būtu individuāls vai ģenētisks – jo labāk”. Mūsu apziņai un izdzīvošanai ir ļoti svarīgi kopīgi apzināties atkarību no Saules sistēmas. Ja nespēsim pielāgoties, cilvēcei draud izmiršana.
RIXC festivāla kuratori Rasa Šmite un Raitis Šmits piedāvā ideju par simbiotiskajām maņām, pētot to saistību ar paplašināto apziņu un kolektīvo intelektu. Simbiotiskajā līdzāspastāvēšanā Zemes biosfērā maņām ir liela nozīme nelineāras, netiešas saziņas un sadarbības veicināšanā. Tomēr šī līdzpastāvēšana pastāv sarežģītā sociotehnoloģiskā vidē, ko veido plašs viedo tehnoloģiju klāsts, kuru izmantošanai prioritāri nepieciešamas mūsu smadzenes. Līdz ar to mācīšanās pamatā nav maņas, zināšanas un lēmumu pieņemšana nebalstās sensorajā pieredzē un citos inteliģentos un kognitīvos procesos ārpus smadzenēm, kuri ir izplatīti visā cilvēka ķermenī, ne tikai starp cilvēkiem, bet visā mūsu planētu sistēmā.
Tā dēvētā sestā maņa, kas balstīta simbiotiskā sensorās uztveres izpratnē, izvēlēta, lai iezīmētu asis, ap kurām tiks veidotas jaunas simbiotiskas nākotnes vīzijas un utopijas. Taču tā nav tikai metafora; arī jaunie zinātniskie atklājumi iedvesmo meklējumus pēc simbiotiskas izpratnes. Mēs zinām, ka piecas cilvēka maņas darbojas, izmantojot konkrētus piecus maņu orgānus. Bet kā ir ar grūtāk izprotamo tā saukto “sesto” maņu? Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka tā patiešām varētu būt “simbiotiska”, norādot, ka baktēriju kopienas atstāj nozīmīgu iespaidu, piemēram, uz dzīvniekiem. Viena no šādām “maņām” ir “magnetorecepcija”, kas dažiem organismiem ļauj noteikt magnētisko lauku navigācijas nolūkos. Putni, zivis un citas radības, kurām, kā tiek uzskatīts, piemīt šī maņa, var izmantot Zemes vājo magnētisko lauku navigācijai. Cita simbiotiskā maņa, solarrecepcija, kā to aprakstījis Duglass Kāns (Douglas Kahn), sinhronizē mūs ar planētu sistēmas cikliem (diennakts ritmiem). Viņš apgalvo, ka mūsu acis ne tikai nodrošina redzi, bet kalpo arī kā saules sensori. Šīs maņas ir vēl izteiktākas augu pasaulē, augu ķermeņi ir ļoti atšķirīgi no cilvēku un dzīvnieku ķermeņiem; tās ir ārējās maņu sistēmas bez orgāniem, kas nodrošina saprātīgu uzvedību, lai gan tām nav smadzeņu. Tādējādi simbiotiskās maņas ir ārkārtīgi nozīmīgas, lai izprastu paplašināto apziņu, kas kalpo fundamentāli jaunam skatījumam uz kopdzīvi uz mūsu planētas.
Festivāls rosina meklēt jaunus veidus, kā veidot simbiotiskas attiecības, veidojot mūsu nākotni. Ja Rietumu sabiedrībā dominējošais individuālisms tiek kritizēts, aicinot atteikties no tā simbiotiskas evolūcijas labā, tad, gluži pretēji, citās (Centrālās-Ziemeļu-Austrumu) Eiropas kultūrās, kuras ietekmē vēsturiski uzspiests kolektīvisms, piemēram, Latvijā, tiek pārskatītas savstarpējās sadarbības formas, sadarbojoties ar vietējām, tradicionālajām un minoritāšu kultūrām ar atšķirīgu izcelsmi un vēsturiskajiem ceļiem. Arī pašreizējo globālo konfliktu un politiskās polarizācijas kontekstā šie atšķirīgie viedokļi starp šīm vēsturiskajām attīstības paralēlēm piedāvā auglīgu augsni jaunām idejām un vīzijām par ilgtspējīgāku nākotni, kuras pamatā ir simbiotiska līdzāspastāvēšana.
Iedvesmojoties no šīs spriedzes starp paralēlām norisēm – no sākotnējā priekšlikuma par simbiozi kā evolūcijas teoriju bioloģijā līdz mūsdienu idejai par holobiontiem kā sarežģītu organismu kopumu, kas dzīvo ciešā sadarbībā viens ar otru, no vienas puses, un no agrīnajām “cilvēka un datora” simbiozes vīzijām līdz mūsdienu maņu mašīnām, no otras puses, festivāla mērķis ir radīt diskusiju platformu māksliniekiem, zinātniekiem, tehnologiem un teorētiķiem, lai iesaistītos šo koncepciju izpētē.
Simbiotiskās mākslas un vizionāru zinātnisko paradigmu krustpunktā, festivāla centrālo notikumu – izstādi Simbiotiskās maņas no 24. oktobra līdz 7. decembrim plašāka publika varēs apskatīt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un iepazīties ar starptautisku un latviešu mākslinieku darbiem, kas pārskata robežas starp savējo un citādo, cilvēku un mašīnu, dabisko un mākslīgo. Izstādē būs skatāmi gan Eiropas mediju mākslas rezidenču platformas EMAP mākslinieku, kā arī latviešu mākslinieku un citu starptautiski atzītu mākslinieku darbi.
Viens no centrālajiem izstādes darbiem, mākslinieku duo Me AndOther Me (Cenka Gūzeļa un Anna Pompermaijeres), mākslas darbs Be My Guest! (Laipni lūdzam!) ir jauktās realitātes (XR) instalācija, kurā izstādes apmeklētāji būs lūgti uz vakariņām ar mākslīgo intelektu, pārdefinējot, ko nozīmē tikšanās digitālajā laikmetā, situācijā, kad mēs dzīvojam vairākās realitātēs vienlaicīgi, pētot kā cilvēki apdzīvo un mijiedarbojas ar jaunajām, tīklotajām virtuālajām telpām.
Robežas starp cilvēku un digitālo izplūst arī T(n)C (Agnese Varnai & Tīna Kulta) video mākslas darbā Retraining Laziness (Pārkvalificējot slinkumu), kas seko līdzi sarunai starp strādnieku (cilvēku) un salūzušu robotu, kuri apspriež nelabvēlīgos darba apstākļus un viņu pašu attiecības ar darbu un laiku.
Monika Rikiča mākslas darbā Hipèrbole (Hiperbola) izaicina runātās un rakstītās valodas dominējošo lomu cilvēku un mašīnu komunikācijā, bet mākslinieku duo Studio Above & Below darbā Meditative Cohabitation (Meditatīva līdzpastāvēšana) pēta komunikāciju starp dažādām sugām nākotnes pilsētās, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.
Festivāla ietvaros 24. oktobrī RIXC galerijā, tiks atklāta Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde Sensorās dzīles, kas ir bijusi izstādīta gan Milānā (Itālijā), gan Taipejā (Taivānā) un pirmo reizi festivāla ietvaros būs skatāma arī Rīgā līdz 7. decembrim.
Savukārt Latvijas un ārvalstu mākslinieki un pētnieki pulcēsies festivāla ietvaros notiekošajā starptautiskajā konferencē Open Fields, kas no 23. līdz 25. oktobrim notiks viesnīcā Neiburgs, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tiešsaistē, lai apspriestu tēmas, kas saistītas ar mākslas pētniecību, mainīgo mākslas lomu sabiedrībā, kā arī mākslas un zinātnes sadarbību.
Simbiotiskās maņas aicina māksliniekus pārskatīt robežas starp sevi un citiem, cilvēkiem un mašīnām, dabisko un mākslīgo, veicinot simbiotisku domāšanu, sarunas par sadarbību un kolektīvu rīcību simbiotiskākas nākotnes virzienā.
Pieteikšanās Open Fields konferencei ir atvērta līdz šī gada 10. septembrim. Rīkotāji aicina iesniegt pieteikumus (īsu kopsavilkumu un biogrāfiju): https://openfields2024.rixc.lv/openconf.php
Konferencei aicina pieteikties starpdisciplinārus pētniekus, māksliniekus, māksliniekus-pētniekus, dizainerus, doktorantūras studentus, kuratorus, mediju teorētiķus, mākslas vēsturniekus, zinātnes filozofus, kultūras novatorus, kā arī dažādu nozaru zinātniekus par kādu no tēmām: - sensorās mašīnas un mākslīgās dzīvības formas;
- paplašinātā apziņa un ārējās sensorās sistēmas;
- simbiotiskās zinātnes un kolektīvais intelekts;
- dabas un kultūras savstarpējās attiecības un dabiski mākslīgās vides.
Festivāla biļetes/reģistrēšanās konferencei: https://www.eventbrite.com/e/999218548577?aff=oddtdtcreator