Ekspozīcijā ir pārstāvēti divdesmit septiņi mākslinieki un viena mākslinieku grupa no Baltijas un Ziemeļvalstīm. "Konstruktivitāti raksturo skaidrība, tiešums un optimalitāte. Tā ir vērsta uz attīstību, radošo progresu un (re)konstruēšanu. Konstruktivitāte var rasties, kad līdzekļu ir maz, enerģijas maz un ir atzīta nepieciešamība uzturēt citam citu," izstādes tēmu komentē Mareta Sarapu.
"Triennāles dalībnieki ir ieinteresēti eksperimentēt ar jauniem simbiozes veidiem, atrast jaunus dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošanas veidus. Viņi aizdomājas par to, kas notiek ar materiāliem pirms un pēc objekta kalpošanas laika," piebilst kuratore.
Izstādes Konstruktivitātes smalkās līnijas kuratore Mareta Sarapu. Foto – Hedi Jānso
Izstādes dalībniekus Mareta Sarapu ir atlasījusi no 470 pieteikumiem, kas tika iesniegti atklātā konkursā. Kuratore ir vēlējusies izcelt mākslas iespējas risināt sarežģītus jautājumus, sniegt mierinājumu, cerību un jaunas perspektīvas. Mareta Sarapu skaidro, ka viņu aizrauj rokdarbu "piezemējošais" efekts. "Domāšana ar rokām palīdz intuitīvi izpētīt tādas idejas un risinājumus, kādi var arī nerasties, ja izmantojam verbālu un abstraktu domāšanas pieeju," saka kuratore. Izstādes dalībniekus vieno drosme eksperimentēt, kā arī svaiga un gādīga attieksme pret materiāliem un to dzīves ciklu. Eksponātos izpaužas autoru rūpes par ilgtspēju un cilvēku garīgo līdzsvaru.
Māksliniece Kārina Roja Andešone veido rotas no ziemeļbriežu ādas, paužot atbildīgu attieksmi pret dabu un dzīvniekiem. Foto – Ārons Urbs
Tallinas triennālē ir aplūkojami tekstilmākslas, stikla un keramikas darbi, rotaslietas un instalācijas. Tajās ir izmantotas laikietilpīgas tehnoloģijas, kas ne tikai uzsver ilgtspējas nozīmi, bet arī aktualizē jautājumu, vai rokdarbi ir pamatvajadzība, greznība vai arī paradoksālā kārtā – abu apvienojums. Daudzi darbi ir eksperimentāli un balstīti autoru priekšstatos par nākotni, taču tajos atbalsojas arī tūkstošiem gadu senas tehnikas. Piemēram, zviedru māksliniece Kārina Roja Andešone veido rotas no ziemeļbriežu ādas, paužot atbildīgu attieksmi pret dabu un dzīvniekiem un neradot atkritumus.
Somijas māksliniece Rīka Antonena strādā marmora mozaīkas tehnikā un atgādina, ka kvīru vēsture sniedzas daudz tālākā pagātnē, nekā sabiedrība to pieņem vai atzīst. Zviedriete Sofija Bjerkmane atdzīvina terapeitisko grozu pīšanas mākslu, izmantojot bioloģiski noārdāmus materiālus. Zviedru mākslinieks un arhitekts Vensāns Dimē būvē kolonnas, izmantojot sablīvētus dabiskus izejmateriālus, – šī tehnika ir pazīstama kopš senatnes un nesen atdzimusi kā ilgtspējīga būvniecības metode. Norvēģu keramiķe Hanne Heukoma izmanto senu amatniecības tehniku, lai radītu vāzēm līdzīgas formas. Latviju izstādē pārstāv mākslinieces Anda Munkevica un Linda Vilka.
Mākslinieces Līsas Hietanenas darbs (priekšplānā) Tallinas Lietišķās mākslas triennāles galvenajā izstādē. Foto – Ārons Urbs
Tallinas Lietišķās mākslas triennāle ir starptautisks lietišķās mākslas forums, kas dibināts 1997. gadā, lai atbalstītu un veicinātu lietišķās mākslas un laikmetīgās amatniecības nozares attīstību. Triennāli papildina satelītprogramma, ko veido izstādes, performances, instalācijas un citi notikumi.
Informācija: www.trtr.ee