Rudens izstāžu programmu galerijā Cecilia Brunson Projects atklāja Argentīnas tekstilmākslinices Klaudijas Alarkonas un mākslinieču kolektīva Silät darbu ekspozīcija, kas bija aplūkojama Londonā no 5. oktobra līdz 3. novembrim. Šīs mākslinieces pārstāv Argentīnas pamatiedzīvotāju viču kopienu – viņas dzīvo nelielā ciematā Santaviktorijā Estē Saltas provincē, uz robežas ar Paragvaju un Bolīviju.
Mākslinieču darbos atspoguļojas viču senās tradīcijas, rituāli un mitoloģija. Šī bija viņu pirmā izstāde Lielbritānijā, ekspozīciju ir palīdzējusi veidot argentīniešu kuratore Andrei Fernandesa. Šogad mākslinieču darbi ir tikuši demonstrēti arī Buenosairesas Modernās mākslas muzejā un Ņujorkas Bārda koledžas mākslas muzejā.
Tekstilizstrādājumu aušana no šķiedrām, kas iegūtas no vietējā čaguaras auga, izsenis ir bijusi svarīga viču vizuālās kultūras, vēstures un ekonomikas daļa. Šī nodarbe ir cieši saistīta ar mitoloģisku stāstu, kurā skaistas sievietes, kas dzīvo debesīs kā zvaigznes, ceļo uz zemi ar čaguaras virvēm, lai mielotos ar zvejnieku nozvejotajām zivīm. Vīrieši izmanto putnus, lai pārrautu virves, un sievietes uz mūžīgiem laikiem paliek ieslodzītas uz zemes, taču turpina aust un nodot savām meitām zināšanas par debesu pasauli.
Aušana iezīmē pāreju no bērnības naivuma uz pieauguša cilvēka pienākumiem sabiedrībā: viču meitenes no divpadsmit gadu vecuma mācās aust funkcionālus priekšmetus, un viņu radītie izstrādājumi – apģērbs un somas – ir veids, kā nodrošināt iztiku un uzturēt senču kultūras tradīcijas. Aušanas prasmes apguve nozīmē arī iesaistīšanos viču kopienas sieviešu kolektīvajā sarunā. Tekstilizstrādājumos dominē ģeometriski motīvi, kuros ir iekodēti dažādi mīti, un tas ir veids, kā nodot domas kultūrā, kas augstu vērtē neverbālās izteiksmes formas, kā arī sapņos un zemapziņā balstītus vēstījumus.
Māksliniece Klaudija Alarkona un viņas kolēģes, izmantojot savas kopienas tradicionālās aušanas metodes, rada lielformāta mākslas darbus. "Klaudijas Alarkonas gobelēnos ir sastopamas ne tikai tradicionālas, bet arī jaunas formas. Tie ir tēli un zīmes, kas simbolizē mežu, dzīvniekus, augus, upi un dabas parādības. Tie ir mākslinieču stāsti par pasaules rašanos un pašreizējo stāvokli. Viņu darbos ir ieausti noslēpumaini kodi," uzsver kuratore Andrei Fernandesa.
Informācija: ceciliabrunsonprojects.com