Iniciatīvas mērķis ir pietuvināt mūsdienu mākslu visplašākajai auditorijai ārpus pilsētas centra. Visas izglītības programmas un izstādes Lasnamē paviljonā ir pieejamas bez maksas. Pēc iedzīvotāju skaita Lasnamē ir lielākais Tallinas rajons, un tajā dominē krievvalodīgie, tāpēc, lai aktivitātēs iesaistītu vietējās kopienas, publiskie pasākumi un ekskursijas jaunajā mākslas telpā tiek nodrošinātas igauņu un krievu valodā.
Tallinas Mākslas nams jeb Kunstihoone ir 1934. gadā dibināta mākslas institūcija, kas īsteno augstvērtīgus projektus Igaunijā un ārzemēs un ir integrēta globālajā mākslas procesā. Pašlaik Kunstihoone vēsturiskajā ēkā Brīvības laukumā notiek rekonstrukcija (to plānots pabeigt 2024. gadā) un izstādes tiek rīkotas Tallinas Pilsētas galerijā un novembrī atklātajā Lasnamē paviljonā, ko projektējis Igaunijas arhitektu birojs Salto Architects.
Rozā krāsas paviljons, kas atrodas Jāna Korti ielā 24, blakus kultūras centram Lindakivi, ir daudzfunkcionāls pagaidu objekts, kurš veidots no Igaunijas kokmateriāliem un kura platība ir 523 kvadrātmetri. Tas jau ir piesaistījis starptautisko arhitektūras un dizaina mediju uzmanību. Projekts ir izmaksājis 500 000 eiro, un tā īstenošanā ir ievēroti ilgtspējības principi, ēkas arhitektūra ir pielāgota apkārtējai videi. "Tas, cik ilgi paviljons atradīsies šajā rajonā, būs atkarīgs no tā, kā to uzņems. Salto Architects dibinātāja partnere Mārja Kaska saka: "Ir svarīgi, lai paviljons nebūtu tikai pop-up objekts un lai vietējie iedzīvotāji to uztvertu kā savējo. Cerams, tad, kad šī ēka dosies ceļojumā, visām tās daļām būs "pēcnāves dzīve" un tās vietā būs pastāvīga kultūras iestāde," raksta žurnāls Wallpaper.
"Mani satrauc, ka Tallinas pilsētplānošana palielina sadrumstalotību un nošķirtību. Visi jaunie, greznie kultūras objekti tiek celti pilsētas centrā, taču mūsdienu mākslas un kultūras pieejamībai kopumā vajadzētu būt daudz vienmērīgākai," uzsver Tallinas Mākslas nama direktors Pauls Aguraiuja. "Ceru, ka Tallinas Mākslas nams palīdzēs mazināt šo būtisko problēmu. Ticu, ka, pārvietojot Mākslas nama aktivitātes uz Lasnamē, mēs panāksim, ka sabiedrība kļūs nedaudz vairāk vienota. Tas šķiet nomaļš rajons, tomēr tas ir visblīvāk apdzīvotais rajons Igaunijā. Mēs jau esam izstrādājuši izglītības programmas, kuras īstenosim Lasnamē. Esam arī likvidējuši elementāro barjeru, kas attur apmeklētājus, – nepieciešamību iegādāties ieejas biļeti. Mākslas namu Lasnamē var apmeklēt bez maksas," piebilst Pauls Aguraiuja.
Pirmā izstāde Vai ir cerība brīnišķīgām būtnēm?, kas iekārtota paviljonā, vēsta "par sievietēm uz vīriešu fona un vīriešiem uz sieviešu fona mūsdienu pasaulē, kurā ir atlicis vēl pavisam nedaudz līdz tam svētlaimīgajam brīdim, kad visas sievietes būs brāļi un visi vīrieši – māsas". "Izstādes sākumpunkts ir mūsu valstī dzīvojošo igauņu un krievvalodīgo mākslinieku godīgā un personiskā reakcija uz uzticības un klimata krīzi, karu un pandēmiju, tradicionālo ģimenes attiecību sabrukumu un to, kā šī spriedze ir mainījusi mūsu pasaules redzējumu. Šādas nestabilitātes apstākļos sievietes vispirms pievēršas savam jutekliskumam," norāda kuratore Tamara Lūka. Izstādē piedalās Merike Estna, Aleksejs Gordins, Elina Karda, Edīte Karlsone, Alise Kaska, Vasa Ponomarjova, Anu Pedere, Marija Sidļareviča, Anna Škodenko un Johanna Ulfsaka.
Informācija: www.kunstihoone.ee