Reinas zelta iestudējumā - spožākie Vāgnera mūzikas izpildītāji no Eiropas

martā diriģentes Joanas Malvicas vadībā. Vēlreiz skatītajiem šī izrāde tiks demonstrēta jūnijā, Rīgas operas festivāla laikā, kad, svinot diženā komponista Riharda Vāgnera 200 gadu jubileju, tiks demonstrētas visas Nībelunga gredzena cikla operas.Šodien notikušajā preses konferencē LNO direktors Andrejs Žagars atzina, ka ir gandarīts par to, ka 2004.gadā, ieliekot pamatus idejai par Nībelunga gredzenu, šī ideja vainagojusies ar panākumiem, komponista jubilejas gadā Rīgā izrādot visas Nībelunga gredzena daļas.Ideja par šī darba iestudēšanu Rīgā radusies 2004.gadā, kad LNO ar operu Klīstošais holandietis viesojās Vīsbādenē festivālā Die Maifestspiele. Tolaik saprasts, ka Rīgai ir ne tikai gods, bet arī pienākums iestudēt "Nībelunga gredzenu"."Lai iestudētu Nībelunga gredzenu, ir jāspēj pilnveidot vairākus nosacījumus. Viens no tiem ir saistīts ar labiem mākslinieciskajiem resursiem, ko esam varējuši īstenot, jo esam spējuši piesaistīt labākos Vāgnera lomu izpildītājus. Savukārt otrs nosacījums ir saistīs ar finanšu resursiem. Lai arī mūsu ieguldīto naudu nevar salīdzināt ar labākajiem Eiropas operteātriem, mēs tomēr esam spējuši, piesaistot līdzekļus, iestudēt visas tetraloģijas Nībelunga gredzens daļas," klāstīja LNO direktors.Žagars minēja, ka Nībelunga gredzena izrādes bijušas labs atspēriena punkts daudziem talantīgiem cilvēkiem. Reinas zeltu 2006.gadā Rīgā iestudēja norvēģu izcelsmes Berlīnē dzīvojošais režisora Stefans Herheims, kurš tolaik sāka savu režisora karjeru, bet tagad viņš ir viens no vadošajiem operas režisoriem Eiropā. Savukārt iestudējuma diriģents un muzikālais vadītājs bija Andris Nelsons, kurš ar savu darbu aizrāva visus mūziķus. "Mūsu Nībelunga gredzens devis iespēju daudziem izpausties, kļūstot par labu pagrieziena punktu turpmākajā karjerā," pauda Žagars.Diriģents Meisters norādīja, ka Rīgā atgriežas pēc gada un dažu mēnešu prombūtnes, taču viņš jūtas šai operai un Rīgai piederīgs. "Ar režisoru Herheimu mums ir draudzīgas attiecības, jo esam strādājuši kopā arī Drēzdenes operā, tādēļ ir liels prieks strādāt šajā iestudējumā. Reinas zelts ir laba opera, ar kuru iesākt operas tetraloģiju," sacīja Meisters.Diriģents skaidroja, ka pirmo reizi šī opera uzvesta 1876.gadā un tas bija laiks, kad Eiropas daudzas mazās valstis atradās kara stāvoklī vai arī jau bija piedzīvojušas karu. Savukārt patlaban ir citi laiki un uz skatuves tiekas dažādu valstu izpildītāji, un patlaban vairs nav jāuztraucas par tādiem apstākļiem, kādi bija Nībelunga gredzena pirmās iestudēšanas laikā.Savukārt diriģente Malvica atzina, ka Nībelunga gredzens ne tikai diriģentam, bet arī izpildītājiem ir liels izaicinājums. "Šī tetraloģija ir lieta, ko katrs vēlētos paveikt. Esmu iekšā visos mēģinājumu procesos, jo Vāgners un Nībelunga gredzens nav tas, ko var darīt tikai daļēji, tādēļ esmu visā tajā iekšā," klāstīja diriģents.Reinas zelta lomu atveidotāji bija vienisprātis, ka dalība šajā projektā ir lieliska iespēja piedalīties un izdziedāt vispilnīgāko un vismuzikālāko sacerējumu. Votāna lomas atveidotājs Frederiks Seterstrēms akcentēja, ka ikvienam solistam ir jāizmanto iespēja piedalīsies šādā iestudējumā, jo citu piedāvājumu var arī nebūt. Viņš atzinīgi novērtēja to, ka iestudējuma Reinas zelts tapšanā var sadarboties ar solistiem no visas pasaules.Savukārt Loges lomas atveidotājs Jērans Eliasons minēja, ka biežāk viņam LNO kā aģentam nācies meklēt labus solistus, bet šoreiz viņš Rīgā pats uzstāsies kā solists. Iepriekšējā iestudējumā Loges lomu atveidoja viņam tuvs draugs, tādēļ Eliasons uzskata, ka ir liels gods šo lomu izdziedāt, jo viņa draugs aizgājis jau mūžībā.Reinas zelta atjaunojumā Votāna lomu pirmizrādē atveidos Frederiks Seterstrēms, bet nākamajā izrādē to spēlēs Ralfs Lukass, Donners - Armands Siliņš, Fro - Andris Ludvigs, Loge - Jērans Eliasons, Fafners - Krišjānis Norvelis, Fazolts - Rihards Mačanovskis, Alberihs - Olivers Cvargs, Mīme - Bengts Ula Morgnijs, Frika - Martina Dike, Freija - Dana Bramane, Voglinde - Julianna Bavarska, Velgunde - Aira Rūrāne, Floshilde - Kristīne Zadovska, Erda - Ļubova Sokolova, kura lomu atveidos pirmizrādē, bet 10.marta izrādē lomā iejutīsies Ilona Bagele.Vāgnera operā Reinas zelts aizsākas cīņa par maģisko gredzenu, kas tā īpašniekam sniedz varu pār visu pasauli. Punduris Alberihs nolād mīlestību, lai nozagtu Reinas meitu sargāto zeltu. Viņš izkaļ maģisku gredzenu, taču drīz to iekāro dievu valdnieks Votāns, kas grib glābt sievas māsu no milžiem. Satriektais Alberihs nolād zaudēto dārgumu - visi, kas to iegūs, mirs.Iestudējuma režisors vēsta, ka visi varoņi Gredzena spēlē izmanto jebkādus līdzekļus cīņā par varu un tiesībām veidot realitāti, kas viņiem pašiem šķistu jēgpilna. Pat dievu dievs, īstenības radītājs un tās kārtības sargs izrādās iesprostots paša realitātes mākslīgumā. Tas, kas sākotnēji šķiet spēcīgs un skaists, patiess un īsts, spēles gaitā izrādās viņa pašpārliecinātības diktēti nožēlojami pūliņi. Kopš dienas, kad dievi uzmeistaroja sev teatrālo skatuvi, kurā pašiem nemitīgi izrādīties, tie nekad nav bijuši tik ļoti cilvēcīgi un cilvēki - tik ļoti pakļauti viņu žēlastībai.Vienīgais cikliskais "Nībelunga gredzena" iestudējums Rīgā līdz šim noticis tikai 1902.gadā. Pirmo reizi Reinas zelts LNO tika iestudēts 2006.gadā.