Populārā mūzika ir līdzvērtīga citām radošajām un kultūras nozarēm ar attīstītu eksportspēju un uz tirgu orientētu kultūrizglītību, tā ir daļa no radošajām industrijām Latvijā jeb tā kultūras daļa, kas dod vērtīgu pienesumu valsts iekšzemes kopproduktam un tautsaimniecībai. Stratēģijā populārā mūzika tiek skatīta gan kā kultūras nozare, pievēršot uzmanību žanru daudzveidības nodrošināšanai, pieejamībai un populārās mūzikas izglītībai, veicinot citām mākslas nozarēm līdzvērtīgu sasniegumu panākšanu un talantu attīstību, gan kā daļa no radošās industrijas, kas darbojas tirgus apstākļos un nes pienesumu ekonomikai. Nozares stratēģijas izstrāde veicina Latvijas populārās mūzikas attīstību nacionālā un starptautiskā līmenī. Šīs stratēģijas ietvaros termins “populārā mūzika” tiek lietots, iekļaujot visu profesionālās mūzikas nozari (izņemot klasisko (akadēmisko) mūziku un džezu) un tās daudzveidīgos žanrus un stilus kopumā.
“Šis ir īpaši nozīmīgs brīdis neakadēmiskās mūzikas vēsturē, kad valstiski tiek atzīta mūzikas žanru daudzveidība. Populārās mūzikas stratēģija 2024. – 2027. gadam ir būtisks notikums mūzikas nozares attīstībā. Tas ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas tika izveidots specifiski neakadēmiskās mūzikas nozarei,” saka stratēģijas izstrādes darba grupas locekle, “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” izpilddirektore Agnese Cimuška – Rekke.
“Šeit jāsāk ar latviešu teicienu “Kas ilgi nāk, tas labi nāk”, jo šis process, darbs pie stratēģijas izveides bija diezgan ilgs, un darbs, lai nonāktu līdz tam, ka kas tāds mums patiesi ir vajadzīgs, bija vēl ilgāks, tie bija vismaz desmit gadi. Bet labā ziņa ir tāda – ja esam šajā posmā, tas ir apliecinājums tam, ka viss notiek, viss virzās uz priekšu. Mūzikas nozare un notis ir tās pašas jebkurā žanrā, bet, ja paraugāmies uz to politiskā ziņā, tad tieši žanriskā sistēma nosaka to, cik nopietni tā tiek uztverta, un kādas ir pieejamās atbalsta sistēmas. Bet kā zinām – kad šāda stratēģija tiek pieņemta un apstiprināta, tad reālais darbs tikai sākas,” atklāj mūzikas menedžere, uzņēmuma “Every Little Thing” dibinātāja Guna Zučika.
Stratēģijas izstrādes darba grupas vadītāja Ina Ločmele uzsver: “Populārās mūzikas stratēģija 2024. – 2027.gadam padziļināti attīsta Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam “Kultūrvalsts” definētās prioritātes un rīcības virzienu specifiski populārās mūzikas nozarē. Populārā mūzika Latvijā ir daudzsološa, eksportspējīga un strauji augoša radošo industriju daļa, un līdz ar stratēģijas izstrādi tiek veikta nozares kartēšana iezīmējot to, kas nozīmīgs pašiem tās pārstāvjiem, kā arī to, kas nepieciešams tās ilgtspējīgai attīstībai.”
Darbs pie Populārās mūzikas stratēģijas izstrādes aizsākās 2020. gada martā – laikā, kad pasaule tikko sāka apjaust Covid-19 pandēmijas apmērus, turklāt darba gaitā nācās diskutēt arī par citiem izaicinājumiem, ko radīja Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā, mainot sabiedrības izpratni, viedokli un attieksmi par ārējiem apdraudējumiem. Paturot prātā šos izaicinājumus, darba grupa izvirzīja vairākus rīcības virzienus un stratēģijas prioritātes – cilvēkresursu un infrastruktūras attīstība populārās mūzikas nozarē; Latvijas populārās mūzikas industrijas konkurētspējas un eksporta veicināšana; Uz darba tirgu orientētas kultūrizglītības veicināšana profesionālajā mūzikas izglītībā; Tiesiskās aizsardzības un vienlīdzības veicināšana populārās mūzikas pārstāvjiem; Definīciju veidošana un datu apkopošana, analīze un uzkrāšana populārās mūzikas nozarē.
Populārās mūzikas stratēģija 2024.–2027. gadam pieejama Kultūras ministrijas mājas lapā