Klausītāji sumināja diriģenti, pieceļoties kājās, un klātesošajiem tika pavēstīts, ka oratorijas "Žanna d'Arka" atskaņojums ir veltīts Ausmai Derkēvicai, kura savulaik sagatavoja valsts akadēmisko kori "Latvija" leģendārajam šīs oratorijas atskaņojumam Rīgā pirms 26 gadiem. 1983.gadā Lielajā ģildē pie diriģenta pults bija toreizējais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Vasilijs Sinaiskis, bet koncertuzveduma režiju veidoja Ādolfs Šapiro. Māris Sirmais, kurš vēsturiskajā uzvedumā dziedāja zēnu korī un diriģēja oratoriju piektdien, uzsvēra "Dienai", ka atskaņojumu velta A.Derkēvicai, kurā redz latviešu Žannu d'Arku - personību, kas radošajā darbā pašaizliedzīgi dedzinājusi sevi mākslas un kultūras misijas apziņas vārdā. Franču komponistu mūzikas darbi un franču valoda diriģentei arvien bijuši īpaši tuvi, jo viņa savulaik beigusi Franču liceju un bija viena no retajām mūziķēm Padomju savienībā, kura prata franču valodu un ar dziļu izpratni interpretēja franču komponistu darbus.
A.Onegera oratorijas "Žanna d'Arka" koncertuzvedums Māra Sirmā muzikālajā vadībā, Indras Rogas režijā, Mārtiņa Vilkārša scenogrāfijā un igauņu mākslinieka Igora Kapustina gaismu režijā, bija 12.Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla īpašais notikums. Projekta iniciatori bija valsts akadēmiskais koris "Latvija" un diriģents Māris Sirmais, gatavojot to sadarbībā ar Francijas Kultūras centru. Žannas d'Arkas lomā bija Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa, brāli Dominiku atveidoja Ģirts Ķesteris. Izrādē piedalījās aktieri Mārtiņš Egliens un Gundars Grasbergs, Kristīnes Gailītes soprāns simbolizēja Svētās Jaunavas balsi. Iestudējuma solisti bija arī Baiba Berķe, Ilona Bagele, Jānis Apeinis, Marta Līna Pētersone un tenors no Francijas Fabriss Dalī. Spēlēja Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, līdzās korim "Latvija" dziedāja Rīgas Doma zēnu koris. Oratorija "Žanna d'Arka uz sārta" tika dziedāta franču valodā, savukārt aktieri latviešu valodā pauda varonīgās jaunavas dzīves stāstu. Pirmatskaņojumā PSRS oratoriju nācās izpildīt, tulkotu krievu valodā.
Vērienīgais
Onegera opuss ar Pola Klodela tekstu komponēts 1935.gadā, tajā piedalās
ļoti daudzveidīgs izpildītāju loks - dramatiskie aktieri,
solisti, jauktais koris, zēnu koris, simfoniskais orķestris, saksofoni,
čelesta, divas klavieres un Marteno viļņi, kuri šoreiz skanēja semplētā veidā.
Darbs vēsta par Francijas tautas varones, 19 gadus vecās zemnieku meitenes Žannas varonību, glābjot karali un Franciju no angļu iebrukuma. Leģenda stāsta, ka Žannai, lūdzoties baznīcā, parādījusies Dievmāte un teikusi, ka Žannas uzdevums ir glābt Franciju. Pēc vairākām veiksmīgām kaujām Francijas karaļa gļēvulības un angļu sazvērestības dēļ Žanna tiek pārdota angļiem (skaņdarbā šī nodevība ļoti spilgti simboliski izspēlēta ainā "Kāršu spēles izgudrošana"), pret viņu safabricēta apsūdzība un meitene tiek sadedzināta uz sārta kā ķecere.
12.Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā vēl notiks divi koncerti. Svētdien 30.augustā plkst 18 Dubultu luterāņu baznīcā notiks labdarības koncerts, vācot ziedojumiem baznīcas simtgades svinībām. Tajā Māris Sirmais diriģēs Fransisa Pulenka opusu "Cilvēka seja" un Arvo Perta skaņdarbus, savukārt franču diriģents Denī Komtē vadīs Paskāla Disapēna "Granum Sinapis" atskaņojumu.
Festivāla noslēgumkoncertā 3.septembrī Rīgas Domā M.Sirmais diriģēs Vīnes klasiķa Jozefa Haidna "Nelsona Mesu" un Līgas Celmas jaundarba "Simfoniskais dziedājums" pasaules pirmatskaņojumu. Godinot romantisma komponista Fēliksa Mendelsona 200.jubileju, skanēs arī trīs viņaa psalmi. Dziedās abi M.Sirmā vadītie kori - "Latvija" un "Kamēr...", spēlēs Latvijas nacionālais simfoniskais orķestris.