Atklātajā vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisijas priekšsēdētājai (JV), LDA norāda, ka par Dziesmu svētku fenomenu kā nacionāli svarīgu lomu rakstīts vairākos Latvijas valsts dokumentos, taču "realitāte ir skarba" un "diriģentu profesionālais ikdienas darbs ir apdraudēts".
"Esam konstatējuši, ka Dziesmu svētku procesa nepārtrauktībai un pēctecībai svarīgā un nozares izstrādātā kolektīvu vadītāju atalgojuma modeļa ieviešana Kultūras ministrijā (KM) diemžēl nav prioritāte. No tā izriet, ka nākamā gada budžeta prioritātēs nav iekļauts ne konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai nepieciešamie 16 miljoni eiro, ne minimālais izdzīvošanas budžets atalgojuma nodrošināšanai 4,9 miljonu apmērā," pausts vēstulē.
LDA ieskatā, ja finansējums netiek iekļauts nākamā gada budžetā, tad Dziesmu svētki 2028.gadā būšot apdraudēti un "tādā emocionālā, daudzskaitlīgā apjomā un mākslinieciski augstvērtīgi" kā šovasar tie vairs nenotikšot. LDA biedē, ka diriģenti "pazemojošā atalgojuma dēļ" Dziesmu svētku procesa regulāru sagatavošanas darbu pārtraukšot jau tuvākajā laikā.
Jau rakstīts, ka Nacionālās apvienības (NA) frakcija pagājušajā nedēļā aicināja kultūras ministri uz tikšanos, lai sniegtu skaidrojumu par plānoto finansējumu Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumam, neiekļaujot to budžeta prioritāšu sarakstā.
NA atklātā vēstulē apgalvo, ka, neiekļaujot budžeta prioritāšu sarakstā sagatavoto Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma sistēmu, ir sperts "milzīgs un, iespējams, liktenīgs" solis atpakaļ latviešu tautas nozīmīgākās tradīcijas nodrošināšanā. Šāda prioritāšu maiņa nopietni apdraudot Dziesmu un deju svētku kustības nākotni.
Kā norāda politiskais spēks, patlaban Dziesmu svētku kustības kolektīvu vadītāji par darbu ar vienu kolektīvu no valsts saņem 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas - koru, deju kolektīvu, kokļu ansambļu un pūtēju orķestru vadītāji. Savukārt pārējie Dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par viena kolektīva vadīšanu saņem 19,84 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pārējo finansējumu kolektīviem nodrošina pašvaldības, kas varot būtiski atšķirties.
Kā vēstīts, valdība 26.septembra sēdē, izskatot un apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu valsts budžeta pieprasījumus, lēma par papildu 13,6 miljonu eiro piešķīrumu KM atbildības jomām - kultūras nozarei 2024.gadā piešķirti papildu teju 8,1 miljoni eiro, savukārt mediju politikai - 5,5 miljoni eiro.
KM izvirzītajai prioritātei - valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2024.gadā - panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai pietuvinātu kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.
Lai nākamgad palielinātu Latvijas kultūras pakalpojumu programmu no 7 eiro uz 10 eiro uz katru skolas vecuma bērnu, programmas Latvijas skolas soma finansējums palielināts par 1,4 miljoniem eiro. Savukārt, lai 2024.gadā nodrošinātu Latvijas kino filmu ražošanu vismaz 2022.gada līmenī, nacionālā kino saglabāšanai piešķirts papildu finansējums 900 000 eiro apmērā.