Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā 0 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Jubilejā gribas būt kopā ar savējiem. Koncertzāle Latvija piecu gadu jubileju svin ar vērienīgu koncertu

Kā mirdzums uz zaļa zāles stiebra – ar šādu moto, kam kalpojušas jaunās, talantīgās liepājnieces Rasas Maijas Armales dzejas rindas, Ventspils koncertzāle Latvija svinēs piecu gadu jubileju īpašā koncertā 27. jūlijā plkst. 18

Jubilejas koncertā piedalīsies ērģelniece Iveta Apkalna, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris, pianists Reinis Zariņš, vijolniece Azade Magsodi, saksofonists Renārs Lācis, sieviešu koris Venda, soliste Rūta Pāvulēna, koris Ventspils, komponisti Ēriks Ešenvalds un Vilnis Šmīdbergs, kā arī diriģenti Guntis Kuzma un Sigvards Kļava. Savukārt jubilejas svinību turpinājumā plkst. 21 koncertzāles brīvdabas estrādē varēs bez maksas izbaudīt muzikālu vakaru, vasarīgā gaisotnē klausoties Renāra Lāča vadītā Ventspils bigbenda un solistes Ances Jankovskas uzstāšanos. Skanēs dažādu laikmetu un stilu populārā un džeza mūzika, kā arī ievērojamu ventspilnieku izraudzītu dziesmu izlase DJ Johansona salikumā.

"Sniegt mieru un līdzsvaru šajā ārprātīgajā laikā. Apliecināt ticību gaismai un sniegt īsto Ventspils sajūtu," šādi Ventspils koncertzāles mākslinieciskais vadītājs Guntis Cimiņš formulē gaidāmā koncerta vēstījumu. Tajā ievīts Kurzemes spēks, ventiņu raksturs un jūras piekrastes dabas spirdzinošais, brīžiem skarbais skaistums, kas atklāsies Ventspils dzejdaru dzejā un strāvos no Kurzemē, Priekulē, dzimušā Ērika Ešenvalda un pašā saknē ventspilnieka Viļņa Šmīdberga mūzikas. Jubilejas programmā līdzās māksliniekiem ar pasaules vārdu skanēs arī vietējo koru balsis un solistes Rūtas Pāvulēnas soprāns. Savukārt miers, pašapziņa un gaišs, taču pragmatiski reālistisks skats nākotnē kā neatlaidīgā darbā sasniegta kvalitāte izstaro no Kurzemes filharmonijas radošās komandas. Tam ir pamats, jo, neraugoties uz to, ka vien dažus mēnešus pēc koncertzāles Latvija atklāšanas spožo uzrāvienu pārtrauca stingrie kovidierobežojumi, tā kļuvusi par nozīmīgu kultūras centru Kurzemē un visā Latvijā. To ir iemesls nosvinēt skaisti un vērienīgi.

 

No okeāna līdz rasai

Jubilejā gribas būt kopā ar savējiem. Bet savējie Ventspilī ir gan tie, kuriem šī ir dzimtā puse un štengrs sakņojums, gan tie, bez kuru līdzdalības koncertzāle Latvija netaptu tāda, kāda tā ir. Ļoti īpaša, nozīmīga personība šajā ziņā ir Hamburgas Elbas filharmonijas Klais ērģeļu goda ērģelniece Iveta Apkalna, kura ir Ventspils koncertzāles Latvija Klais firmas būvēto ērģeļu krustmāte. Koncertu atklās Ērika Ešenvalda īpaši Ivetai Apkalnai komponētais ērģeļkoncerts Okeāna balss (Voice of the Ocean), kas piepildīts ar varenību, spēku, ilgām un mieru. "Ar Ivetu Apkalnu esam saziņā visu laiku, ne tikai plānojot viņas uzstāšanos, bet arī konsultējoties par ērģeļu apkopi. Bet pats jubilejas koncerta veidošanas process bija netipisks producēšanas ziņā. Es ļāvos plūdumam. Sākām nejauši, pēc sarunas ar Ēriku Ešenvaldu "zūmā". Tā bija ļoti iedvesmojoša saruna. Runājām par citām idejām, bet tieši tobrīd bija tikko pabeigts Okeāna balss ieraksts, ko diriģents Andris Poga veica ar Stavangeras orķestri. Kad Ešenvalds par to stāstīja, bija skaidrs, ka šis koncerts lieliski izskanētu uz Ventspils koncertzāles ērģelēm. Tā soli pa solim veidojās visa jubilejas koncerta programma, iesaistot Latvijas Radio kori un Sigvarda Kļavas fenomenālās idejas. No viņa nāca otrs koncerta pīlārs – Ešenvalda skaņdarbs Debess litānija, kas krāšņi izskanēs jubilejas koncerta noslēgumā. Es šo darbu jau zināju un atceros, cik spēcīgi tas mani uzrunāja 2018. gadā Dziesmu svētku garīgās mūzikas koncertā Rīgas Domā." Apjomīgās Debess litānijas atskaņojumā Ventspilī piedalīsies visi koncerta dalībnieki un diriģents Sigvards Kļava, bet teicēja balss (ierakstā) būs Augusts no Skaistkalnes, kuru Sigvards Kļava ierakstījis pētnieciskā ekspedīcijā Latgalē, kurp savulaik devies kopā ar režisoru Uģi Brikmani. Skaņdarba pamatā ir dzejnieka Friča Bārdas dzejas rindas un aicinājums sekot "tai gaismai, kas kā brīnums no dvēseles ceļas, tai gaismai, kur spēkus pat saule un zvaigznes smeļas".

 

Īsta Ventspils sajūta

Latvijas Radio kora a cappella sniegumā izskanēs Ērika Ešenvalda Senā prērija (Ancient Prairie) ar ķīniešu dzejnieka Bai Dzjuji tekstu, kas oriģinālā runā par zāli. Šī skaņdarba noslēgumā ir vijoles solo, ko atskaņos Vācijā dzīvojošā irāņu vijolniece Azade Magzodi. Viņa šeit bija jau uzstājusies programmā Moonbach kopā ar pianistu Andi Paegli un aktrisi Rēziju Kalniņu un sākotnēji vēlējusies atbraukt kā jubilejas koncerta klausītāja. "Plūstošais jubilejas programmas veidošanas ceļojums noslēdzās tikai vakar. Es ļoti gribēju, lai koncerta gaitā ierakstā skanētu ierunāti teksti, kas saistīti ar Ventspili. Bet konkrētas idejas nenāca un nenāca," atzīstas Guntis Cimiņš. Risinājums radies, aprunājoties ar teātru nama Jūras vārti dežuranti, kura uz karstām pēdām piezvanījusi Herberta Dorbes memoriālā muzeja vadītājai Inesei Aidei. Jau nākamajā dienā Guntis Cimiņš e-pastā saņēmis pirmo ieteikto tekstu porciju. Tā par nozīmīgu koncerta programmas daļu kļuvuši Ventspils rakstnieku un dzejnieku Dagnijas Zigmontes, Mārtiņa Kalndruvas, Ulda Krasta un vairāku jauno dzejnieku tēlojumi. Caur interesantu stāstu atnācis arī visa koncerta vadmotīvs – Kā mirdzums uz zaļa zāles stiebra. Tas atrasts Ērika Ešenvalda dziesmas Rasa tekstā, kura autore, jaunā dzejniece Rasa Maija Armale prot atrast brīnumaino visvienkāršākajā ikdienībā un ir pabeigusi Liepājas Valsts ģimnāziju, kurā savulaik mācījies arī Ēriks Ešenvalds. Vēl viens jaunais vietējais talants tīrradnis ir soliste Rūta Pāvulēna no Ventspils Mūzikas vidusskolas, kura kopā ar saksofonistu un Ventspils bigbenda vadītāju Renāru Lāci, Ivetu Apkalnu un Ventspils Kultūras centra sieviešu kori Venda atskaņos Ērika Ešenvalda populāro darbu O Salutaris Hostia, ko dzied visā pasaulē.

Ventspilnieka, Latvijas kompozīcijas vecmeistara Viļņa Šmīdberga radošo devumu pārstāvēs viens no viņa emocionāli visspēcīgākajiem opusiem Elēģija, kas veltīta komponista brāļa piemiņai. Elēģija, kas piedzīvojusi dažādas versijas izpildītāju sastāva ziņā, koncertzāles jubilejā un arī paša komponista 80. jubilejas reizē izskanēs simfoniskā orķestra krāsās.

Pianists Reinis Zariņš šoreiz spēlēs vienu no koncertzāles unikālajiem instrumentiem – pasaulē lielākās vertikālās klavieres, kuras izgatavojis Dāvids Kļaviņš. Reiņa Zariņa izpildījumā dzirdēsim Johana Sebastiana Baha un Breda Meldau skaņdarbus. Īpašu priekšnesumu sniegs jaunā Ventspils soliste Rūta Pāvulēna, saksofonists Renārs Lācis, Ventspils Kultūras centra sieviešu koris Venda un ērģelniece Iveta Apkalna.

"Šis jubilejas gads līdz šim bijis ļoti veiksmīgs," priecājas Guntis Cimiņš, kuram šis bija pirmais gads koncertzāles Latvija mākslinieciskā vadītāja amatā. Spilgtāko un pieprasītāko notikumu vidū bija neatkārtojamais Trīs Osokinu koncerts, publikas stāvovācijām godinātais Ivetas Apkalnas un kora Latvija koncerts, Bēthovena Piektās simfonijas atskaņojums, Liepājas Simfoniskā orķestra un Guntara Freiberga marimbas zvaigžņu stunda, Aivja Gretera, Vensāna Likā un Sinfonietta Rīga krāšņais koncerts ar Jēkaba Jančevska jaundarba pirmatskaņojumu, grandiozais, iedvesmojošais Gustava Mālera Otrās simfonijas lasījums ar Tarmo Peltokoski pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā diriģenta pults. "Pēc Mālera noklausīšanās un pēc Ivetas Apkalnas uzstāšanās cilvēkiem acīs bija asaras. Bija tā mistiskā sajūta un enerģija, kas virmo gaisā tikai tad, kad notiek kaut kas īpašs," stāsta Guntis Cimiņš. Jubilejas gada turpinājumā gaidāmi vēl daudzi citi spilgti notikumi. Vēl šovakar, 23. jūlijā, plkst. 18 koncertzālē Latvija pirmo reizi viesosies Brēmenes Mūzikas draugu orķestris (Orchester der Musikfreunde Bremen) un diriģents Rida Murtada, piedāvājot pavadīt jauku vasaras vakaru Antona Bruknera, Roberta Šūmaņa un Friderika Šopēna mūzikas skaņās. Orķestris muzicēs kopā ar latviešu pianisti Sanu Villerušu, kura būs soliste Friderika Šopēna Pirmā klavierkoncerta atskaņojumā. Savukārt 4. augustā plkst. 17 viesosies pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers un orķestris Kremerata Baltica ar Franča Šūberta, Ludviga van Bēthovena un Gražinas Bacevičas skaņdarbu programmu. Īpaši izmeklēts notikums būs pasaulslavenā senās mūzikas ansambļa Vox Luminis vieskoncerts 24. Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla atklāšanā 24. novembrī.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja