Pavisam nesen šāgada pavasarī mūs sasniedza ziņa, ka starptautiski atzītais latviešu diriģents Ainārs Rubiķis izraudzīts par Berlīnes Komiskās operas muzikālo vadītāju un ar 2018./2019. gada sezonu sāks darbu šajā amatā. Pagājušās nedēļas nogalē viņš diriģēja divus koncertus Igaunijā ezera mūzikas brīvdabas festivālā Leigo, bet jau šovakar, 8. augustā, plkst. 19 Rīgas Domā būs pie orķestra Rīga diriģenta pults. Kopīgā koncertprogramma Bahs, Respīgi, Ravēls piedzīvos arī atkārtojumu turpat Rīgas Domā 22. augustā.
Kopš uzvaras Gustava Mālera starptautiskajā diriģentu konkursā Bambergā 2010. gadā Ainārs Rubiķis ir Eiropā, ASV, Krievijā un Austrālijā pieprasīts orķestru diriģents. No 2012. līdz 2014. gadam viņš bija Novosibirskas operteātra muzikālais vadītājs un saņēmis Krievijā prestižo balvu Zelta maska labākajam diriģentam par Leonarda Bernsteina Mesas uzvedumu. Aizvadītajā sezonā diriģents debitēja Čikāgas Liriskajā operā, Bāzeles teātrī un Somijas Nacionālajā operā. Latvija tagad ir viens no ģeogrāfiskajiem pieturas punktiem diriģenta intensīvajā pasaules karjerā, tomēr ar orķestri Rīga viņš sadarbojas jau otro reizi. Pirmoreiz viņš ar šo orķestris tikās 2016. gadā, diriģējot S. Prokofjeva, D. Šostakoviča un R. Kalsona skaņdarbus Pavasara festivālā Windstream. Jaunā kopīgā koncertprogramma piedāvā unikālu iespēju dzirdēt Otorīno Respīgi (1879–1936) skaņdarbu Katedrāles logi (Vetrate di Chiesa), kuru kopā ar Aināru Rubiķi un orķestri Rīga atskaņos ērģelniece Vita Kalnciema.
Itāļu komponista četrdaļīgais opuss simfoniskajam orķestrim un ērģelēm pirmatskaņojumu piedzīvoja ASV, Bostonā 1927. gadā, kad to spēlēja Bostonas simfoniskais orķestris Sergeja Kusevicka vadībā. Komponista biogrāfijā tas seko simfoniski krāšņajam triptiham Romas strūklakas, Romas pīnijas un Romas svētki. Katedrāles logos autors attēlojis logu vitrāžās izmantotus sižetus: piemēram, par erceņģeli Sv. Mihaelu un par Jēzus vecāku došanos uz Ēģipti. Pēdējā muzikālajā vitrāžā, kura zīmēta varenās ērģeļu skaņās, iemūžināts mūziķu, studentu un skolotāju aizbildnis, pāvests Gregors I (Lielais). No Otorīno Respīgi darbiem koncertā skanēs arī 1910. gadā radītās, reti atskaņotās Ērģeļprelūdijas op. 92, kuras spēlēs Vita Kalnciema. Koncerta programmā ir iekļauta Respīgi orķestrētā Johana Sebastiana Baha Pasakalja un fūga do minorā, viens no slavenākajiem Baha ērģeļopusiem. Rīgas Doma velvju akustikā īpaši izskanēs Morisa Ravēla Pavane mirušās infantes piemiņai (Pavane pour une infante défunte) orķestra Rīga un diriģenta Aināra Rubiķa sniegumā.