Starp mūzikas instrumentiem ir tādi, kuri izauguši un pilnveidojušies ciešā kopsolī ar profesionālās mūzikas vēsturi un jau gadsimtiem ir neapšaubīti koncertskatuves līderi. Akordeona nav starp šiem izredzētajiem. Tas izgudrots tikai XIX gadsimtā un, neraugoties uz krāšņi bagātīgajām skanējuma iespējām un strauji iegūto popularitāti tautas un populārajā mūzikā, savas tiesības skanēt nopietnos klasiskās mūzikas koncertnamos tā īsti pieteica tikai pagājušā gadsimta otrajā pusē. Jaunās, talantīgās šī instrumenta spēles meistares – Latvijā dzimušās Ksenijas Sidorovas – misija ir arvien no jauna apliecināt, ko šis mūzikas instruments spēj. Viņas virtuozitāte, artistisms, pārsteidzoši daudzveidīgais repertuārs, neatvairāmais personības šarms un meistarība, kas izkopta studijās Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, krietni vien palīdzējis šim sākotnēji sadzīves mūzikas instrumentam iekarot vietu akadēmisko koncertskatuvju un izvēlīgāko mūzikas festivālu uzmanības centrā. Iepriekšējos gados piedzīvotajai spožajai latviešu mūziķes debijai prestižajos Lucernas un Bergenas festivālos šovasar piepulcēsies arī Zalcburgas festivāls.
Ksenija Sidorova ir visur
Ksenijas Sidorovas izpildījumā akordeons arvien pārsteidz ar jaunām krāsām un iespējām, turklāt viņas koncertu programmas aizrauj ar drosmi un radošo izdomu (kādā programmā viņa ne tikai spēlēja, bet pat lasīja dzeju). Tāpēc Ksenija visur ir gaidīta koncertmāksliniece. Šovasar viņas uzstāšanās lutina klausītājus Vīnē un Zalcburgā, Parīzē, daudzviet Anglijā un Velsā, Vācijā, Itālijā un Šveicē. Viņu klausīsies gan izsmalcinātā Zalcburgas festivāla publika, gan Pērnavas festivāla apmeklētāji tepat kaimiņos. Nav īsti saprotams, kā māksliniece to visu paspēj, taču šovasar viņa bieži uzstāsies arī dzimtajā Latvijā. Jau izskanējuši koncerti Rīgas festivālā – Lielajā ģildē un Mazajā Mežotnes pilī neparastā trio sastāvā kopā ar Izraēlas mandolīnistu Avi Avitalu un sitaminstrumentālistu Itamaru Doari. Jau garām arī solo uzstāšanās Dzintaru koncertzāles sezonas atklāšanas koncertā Jūrmalā. Aizvadītajā nedēļā Ksenija uzstājās Vācijā, bet nu jau atgriezusies, lai 17. jūnijā (plkst. 20) Latvijas Nacionālajā operā kopā ar saviem Londonas domubiedriem spēlētu horeogrāfiskā programmā Tango, kas top pēc viņas iniciatīvas. Šo programmu viņi atkārtos jaunajā Vidzemes koncertzālē Cēsis (18. jūnijā plkst. 19). Ksenija mirdzēs veselos trijos festivāla Artissimo koncertos Jūrmalā un Rīgā (28. jūnijā Dubultu ev. lut. baznīcā, 29. jūnijā bezmaksas koncertā uz Origo skatuves, 8. augustā galā koncertā Dzintaru koncertzālē), festivāla Kremerata Baltica noslēgumkoncertā Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis (5. jūlijā) un Latvijas spožāko mūzikas zvaigžņu galā koncertā Dzimuši Rīgā (6. jūlijā), kuru starptautiskajā televīzijas tiešraidē no mūsu Operas skvēra vēros miljoniem skatītāju visā Eiropā. Mākslinieces blīvajā koncertu kalendārā pavīd pat apsolīta uzstāšanās Ropažos. Vasaras atvaļinājums? Tas Ksenijai būšot augusta beigās.
Akordeona balss
"Man ir liels prieks muzicēt Latvijā, un es ceru, ka publikai nebūs par daudz," Ksenija Sidorova saka ar sirsnīgu, atklātu smaidu, pārtverta īsā atelpas brītiņā starp mēģinājumu un uzstāšanos Mazajā Mežotnes pilī. "Šovasar braukšu turp un atpakaļ starp Latvijas pilsētām, Vāciju, Angliju, Itāliju, Austriju un Franciju. Protams, programmas ir ļoti dažādas. Man ir unikāla iespēja sadarboties ar Latvijas koncertiem un aicināt šeit labākos mūziķus. Es ļoti gribu, lai viņi spēlē šeit, un man ir gods uzstāties ar viņiem uz vienas skatuves," viņa stāsta par trio, kurā nu jau otro gadu spēlē kopā ar mandolīnistu Avi Avitalu un sitaminstrumentālistu Itamaru Doari. Klausītāji viņu izpildījumā dzirdējuši gan baroka lielmeistara Johana Sebastiāna Baha skaņdarbus, gan ugunīgas dejas no Gruzijas, Rumānijas, Ungārijas, Bulgārijas, Spānijas, Turcijas un Izraēlas. "Bēla Bartoks un Manuels de Falja ņēma tautas mūzikas melodijas un ienesa koncertzālēs. Pirms simt gadiem, kad šie skaņdarbi tika sacerēti, cilvēki nevarēja iedomāties, ka tautas mūziku var spēlēt koncertzālēs, kurās skan simfoniskā mūzika. Akordeons joprojām ir iecienīts tautas instruments dažādās zemēs. Mēs to pārnesam uz koncertzāli. Paši aranžējam skaņdarbus, kuri komponēti citiem instrumentiem," stāsta Ksenija Sidorova. Viņa uzskata: "Katrs instruments var ienest kaut ko savu, jaunu. Arī Baha mūzikas pasaulē. Esam jau dzirdējuši tik daudz interpretāciju ar tik daudziem instrumentiem. Kāpēc nepiedāvāt arī šādā duetā – akordeons un mandolīna?" Tik tikko repertuāru papildinājusi The Beatles populārā dziesma Across the Universe, ko Mežotnē trijotne nospēlēja uz bis.
Tomēr nav tā, ka akordeonam vienmēr būtu jāaizņemas mūzika, kas rakstīta citiem instrumentiem. Lai gan Ksenija vēl ir gados ļoti jauna mūziķe, karjeras plaukuma sākumā, viņu ievērojuši un speciāli viņai skaņdarbus sacerējuši jau vairāki komponisti. Akordeoniste ir sadarbojusies ar tādiem komponistiem kā Karls Dženkinss, Hanss Ābrahamsens, Stefāno Džervazoni, Nirmali Fena, Samanta Fernando, Karloss Dukeijs, Elspeta Brūka un Patriks Nans.
"Kad pirmo reizi paņemu notis, tas ir kaut kas, ko neviens vēl nav dzirdējis. Tas skanējis tikai komponista galvā, radošajā fantāzijā, un tu jūti, ka to vajadzētu nospēlēt izcili. Gribētos, lai jaunie darbi dzīvotu arī pēc pirmatskaņojuma. Ar transkripcijām ir cita veida atbildība. Tie ir ļoti pazīstami skaņdarbi, kuros daži zina katru noti. Nekādā ziņā negribētos, lai komponista ideja pazustu pārlikumā," Ksenija vēlas ar akordeonu mūzikai palīdzēt un kaut ko ekstra pievienot, nevis atņemt.
Dvēsele dejo tango
Tikko jaunu opusu speciāli viņai uzrakstījis latviešu komponists Arturs Maskats. Pirmatskaņojums iekļauts Rīgas festivāla koncertuzvedumā Tango, kuru Ksenija Sidorova gatavo kameransamblī kopā ar Londonas studiju gados iepazītajiem domubiedriem – krievu vijolnieku Aleksandru Sitkovecki un kazahu pianisti Aižanu Nurkenovu. Horeogrāfiju veido Kirils Burlovs – pats sev un divām Latvijas Nacionālā baleta solistēm Ievai Rācenei un Evelīnai Godunovai.
Ksenija teic, ka vēl meklē sevi tango žanrā, kas tagad ir kļuvis ļoti populārs. "Cilvēki iet pēc darba, lai padejotu vai paklausītos, un daudzi to spēlē. Man vienmēr ir gribējies atrast savu balsi starp visiem neskaitāmajiem ierakstiem. Tomēr kaut kā pietrūka. Manuprāt, pieredzes. Gan dzīvē, gan attiecībās un arī mīlestībā. Šis projekts būs ļoti personisks, pilns ar pārdzīvotām emocijām un domām, kuras vēlējos atklāt mūzikā. Tam nevaru atrast labāku žanru par tango." Tieši tāpēc ļoti gribējies izveidot nevis koncertu, bet horeogrāfisku uzvedumu. "Es vēlējos, lai tango nebūtu tas, par ko visi uzreiz domājam, – par sarkanu rozi un melnu kostīmu. Cilvēki dzirdēs tango no trīsdesmitajiem gadiem līdz šodienai." Tango mūzika šajā uzvedumā tiks pārstāvēta plašā ģeogrāfiskajā amplitūdā no Astora Pjacollas dzimtenes Argentīnas līdz Polijai, Skotijai, Dānijai un Latvijai, kur līdzās Artura Maskata jaundarbam skanēs Vecrīgas tango karaļa Oskara Stroka melodijas. Ksenija neslēpj, ka šis būs diezgan intīms projekts. "Mazliet atvēršu savu dvēseli," viņa saka, priecādamās, ka pēc pirmizrādes Rīgā būs izrāde arī jaunajā koncertzālē Cēsīs. "Es to ļoti gaidu, gribu izjust, kāda tur ir akustika, kāds tur ir viss."
Pārlūkojot vistuvāko nākotni, viņa īpaši vēlas izcelt drīzo uzstāšanos Gidona Krēmera un Kremerata Baltica festivālā Siguldā Baltajā flīģelī, kur ar orķestri Kremerata Baltica atskaņos nesen Lucernā slavenajā KKL zālē kopā nospēlēto Jefrema Podgaica koncertu akordeonam Viva Voce – Slavinājums balsij. Par viņas akordeona balsi gan jārunā daudzskaitlī. "Es akordeonu salīdzinu ar veselu orķestri, jo tajā ir tik daudz krāsu, tik daudz dinamisko un arī artikulācijas iespēju. Protams, var dzirdēt gan balsis, gan pavadījumu, un tas ir viens no lielajiem akordeona plusiem, ka to var spēlēt gan mežā, gan mājās, gan pilī – kur vien gribas," atklāj Ksenija Sidorova. Viņai šo skaņu pasauli savulaik atklājusi vecmāmiņa, krievu literatūras skolotāja un aizrautīga bajāna spēlētāja. Klausīties Ksenijai patīk vijolniekus, čellistus un, protams, arī dziedātājus: "Lai iemācītos dziedošo līniju, lai paklausītos, ko es sev varu pārņemt no viņiem."
Pēc koncerta ar ierastu veiklu kustību uzlikusi plecos akordeonu, kas sver 20 kilogramu, Ksenija graciozi vieglā, lidojošā solī dodas augšup pa diezgan stāvajām Mazās Mežotnes pils koka kāpnēm. Viņa pamāj. Uz drīzu tikšanos atkal Latvijā.
Ksenija Sidorova
Tango. Koncertuzvedums Latvijas Nacionālajā operā 17. jūnijā plkst. 20. Biļetes EUR 55–65, Biļešu paradīze, Vidzemes koncertzālē Cēsis 18. jūnijā plkst. 19. Biļetes EUR 30, Biļešu paradīze
Festivāla Artissimo ieskaņas koncerti
Prelūdija Dubultu ev. lut baznīcā 28. jūnijā plkst. 18. Biļetes EUR 5–25, Biļešu serviss.
Bezmaksas koncerts uz Origo skatuves 29. jūnijā plkst. 17.
Kremerata Baltica festivāla koncerts.
Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis 5. jūlijā plkst. 18. Biļetes EUR 10–20, Biļešu paradīze
Galā koncerts Dzimuši Rīgā. Operas skvērā 6. jūlijā plkst. 22. Biļetes EUR 10–100, Biļešu serviss