Pagājušā gada septembra vidū kādā naktī pie lielveikala Galerija Centrs bija vērojams Rīgā neierasts skats. Cita pie citas sagūlušās un sasēdušās zemē kā bezpajumtnieces vai protestantes, daža vēl mirdzošām acīm, daža jau pagalam nogurusi, simt mazu meiteņu gaidīja kaut ko, visticamākais, ļoti lielu. Tā bija nakts pirms apģērbu zīmola H&M veikala atklāšanas Rīgā, un šī notikuma gaidās no neskaitāmiem milzīgiem reklāmas plakātiem, ģērbusies smukās drēbītēs, lūkojās dziedātāja Lana del Reja. Ļoti iespējams, ka tas daļēji ir arī viņas nopelns, ka šīs meitenes, ēdot mammas līdzi iedotās sviestmaizes, visu nakti gaidīja, lai būtu pirmās, kas tiks veikalā, pārģērbsies par princesēm un acumirklī kļūs par mazām lanām del rejām. Jo kura gan to negrib?
Lana del Reja pēc sava daudzviet, visticamākais, apzināti kļūdaini par debijas albumu dēvētā opusa Born to Die ir kļuvusi par popmūzikas kulta mākslinieci. Kāpēc albumu apzināti kļūdaini dēvēt par debiju? Lanas pamatauditorija – jaunas meitenes, kas ir dedzīgas viņas dziesmu lūdzējas arī dīdžejiem –, tad Lanu drīzāk uztvers par savējo. Tikpat jaunu, sliktākajā gadījumā tikai dažus gadus vecāku dziedātāju, kura tik satriecoši sākusi savu karjeru, apburot miljonus visā pasaulē. Izcils piemērs, kam sekot. Un izcili loģiska apģērbu zīmola izvēle, tieši viņu padarot par savu reklāmas seju. Tieši tajā pašā virzienā H&M strādā, nupat par modeli izvēloties aktrisi un dziedātāju Vanesu Paradī, kurai nu jau četrdesmit, taču, ja pašķiram biogrāfijas sākumu, karjeru viņa ar dziesmu Joe le taxi sāka 14 gadu vecumā. Atkal piemērs, kam līdzināties. Ja jau plakātos tagad ierādīta vieta Vanesai, Lana del Reja Rīgā var ierasties bez bailēm, ka visur būs jāvēro savas bildes, un to viņa arī darīs 14. jūnijā, lai uzstātos Arēnā Rīga.
Blondā Lizija Grānta
Pasaulē tiek lauzti šķēpi par to, vai Lana del Reja ir producentu radīta jauna tipa popzvaigzne – caurcaurēm mākslīga marionete mūzikas biznesa darboņu rokās – vai tomēr ne. Runā pat, ka viņas lūpas mākslīgi padarītas lielākas (līdzīgi savulaik runāja gan par Merilinu Monro, gan Madonnu) – ej nu sazini, bet fakts, ka uz pirmā albuma Lana Del Ray a.k.a. Lizzy Grant vāka Lanai ir Merilinas Monro blondā frizūra, bet lūpas nudien ir pieticīgākas nekā tagad.
Patiesībā Lana del Reja ir daudz talantīgāka, nekā pasaule spēj iedomāties. Tikko sākusi mācīties spēlēt ģitāru, Lana – toreiz vēl Elizabete – saprata, ka ir spējīga sacerēt miljons dziesmu, jo meitenei, kuras pirmā mīlestība, kā pati atzinusi intervijās, ir bijis alkohols un četrpadsmit gados to pazaudējusi, jo sūtīta uz piespiedu ārstēšanos, noteikti būs ko teikt arī savu dziesmu tekstos, kaut vai dziedot par šī zaudējuma sāpēm. Lana ķērās pie lietas, ar savām dziesmām uzstājoties Bruklinas klubos ar dažādiem pseidonīmiem un savu gandrīz īsto vārdu Lizija (saīsinājums no Elizabete) Grānta. Viņa gan neuztvēra šo nodarbi īpaši nopietni, taču beigu beigās sapinās ar ierakstu kompānijām, un ir sanācis tā, kā sanācis.
Aisberga redzamā daļa
Tas, ko lielākā daļa par viņas mūziku zina, noklausījušies albumu Born to Die, ir tikai aisberga redzamā daļa, un tā parasti ir daudz mazāka nekā tā, kas paslēpusies zem ūdens. Šai gadījumā – zem milzu popularitātes smagās nastas, jo vairākumam mūzikas patērētāju būtu šoks, ka viņa nav no nulles uzcepta popdīva, kuras mūzikas pavadījums balstīts uz mūsdienīgiem hiphopa mūzikas principiem, kuros ierasti sastopas visdažādāko laiku mūzikas elementi no džeza, blūza un klasikas līdz elektronikai.
Zvērināts hiphopa fanātiķis izsauksies: beibe, tak repo – šīm dziesmām tas piestāvēs daudz labāk! Dziesmu vokālā daļa ir ar pavadījumu kontrastējoši stindzinoša un ledusauksta, Lanas balss lielākoties ir zema un liktenīga. Tā nekur neaicina un neizaicina, taču nākamajā mirklī ieskanas daudz augstāk, it kā pasmejoties par to visu. Par ko? Par visu! Vispirms pati par sevi, jo viņa ļāvusi savai mūzikai pārvērsties līdz nepazīšanai, iegūstot pašreizējo veidolu, kas viņas karjerai ir labākais no iznākumiem.
Paliekot tāda kā agrāk, Lana, iespējams, dabūtu uzklausīt kritiķu pārmetumus, ka ir kaut kas starp Liliju Allenu un Gvenu Stefani dziesmās You Can Be the Boss un Driving in Cars With Boys, kaut kas starp April March un Karenu O gabalā Kinda Outta Luck, jaunā Nora Džonsa sava pirmā digitālā minialbuma tituldziesmā Kill Kill, kuras nosaukumu viņa izvēlējusies aiz dusmām, ka producents kā garlaicīgu noraidījis sākotnējo The Ocean. Lana var atgādināt arī Vanesu Paradī savās dzīvespriecīgākajās izpausmēs Hey Lolita Hey… Šo sarakstu varētu turpināt, un visas šīs dziesmas gribētos dzirdēt arī koncertā, jo jau ar pirmo noklausīšanās reizi (bez radiostaciju intensīvas iebarošanas) kļūst skaidrs, ka tās ir izcilas, taču lielākā daļa oficiāli nav pieejamas un noslēptas no ļaužu ausīm, lai nesaļodzītu to priekšstatu par Lanu del Reju, kāds tas tiek radīts albumā Born to Die, tomēr noplūde ir notikusi.
Jā, viņa ir aktrise, kura var iejusties dažādās lomās, – nupat viņa atkal parādījusies citā veidolā ar dziesmu Young and Beautiful, kas ievada Beza Lurmena filmu Lielais Getsbijs. Dziedātājai pat nav īsti vajadzības ķerties pie sava zelta fonda, kaut uzreiz pēc Born to Die iznākšanas viņa izteica varbūtību, ka varētu no jauna izdot Lana Del Ray a.k.a. Lizzy Grant, taču pašas labākās pagātnes dziesmas šajā albumā nemaz nav iekļautas. Tās vispār nav iekļautas nekur.
Lai smarža nepagaist
Albuma Born to Die dziesmas ir sarežģītas, un koncertos tās izpildīt nav viegli, ja dzied dzīvajā, nevis lieto fonogrammu kā tās popzvaigznes, kurām atšķirībā no Lanas ir nemitīgi arī jādejo. Tāpēc Rīgas koncerta apmeklētājiem jābūt gataviem, ka kompozīcijas nepavisam neskanēs tā kā ierakstā. Koncertu video redzams, ka Lana ir studijas māksliniece un uzstāšanās lielas auditorijas priekšā nav viņas stiprā puse, ja skatāmies no muzikālās matemātikas viedokļa – cik precīzi tiek trāpīts pa notīm. No otras puses, šādi viņa kļūst jo šarmantāka, parādot, ka patiesībā savā dziļākajā būtībā ir kautrīga, trausla, pavisam parasta, nevis savas mērķtiecības verdzībā nonākusi meitene – atšķirībā, piemēram, no Lēdijas Gāgas, kura ir profesionāls monstrs arī savos koncertos.
Lanas dzīvā izpildījuma šķībums pat atgādina Mariannas Feitfulas īpašo dziedāšanas manieri – alkstu to piedzīvot pēc iespējas drīzāk, jo Lanas balss diapazons patiesībā ir ļoti plašs, to tikai jāprot sadzirdēt. Turklāt Lana ļoti mīl savus fanus – kādā koncerta video var redzēt, kā viņa noslēguma dziesmas laikā metas pie nožogojuma, nevis lai dotu pašiem laimīgākajiem priekšējās rindās iespēju iegūt acu un roku kontaktu, kā to dara lielākā daļa zvaigzņu, bet visus aizrautīgā pateicībā bučo uz vaiga, lūpām, pieres – kur nu kuram tiek, un to vietu tad nevarēs mazgāt pēc iespējas ilgāk, lai pieturētos Lanas del Rejas nešaubīgi burvīgā smarža.
Lana del Reja
Arēnā Rīga 14.VI plkst. 20.
Biļetes Biļešu servisā un TicketPro Ls 29–30